Pārtikas ražotāji nekaunīgi maldina pircējus, stāstot par produktu veselīgumu

Bieži vien produktu reklāmas un marķējumi apzināti maldina pircējus, uzskata pārtikas kontrolētāji. Pēc visa spriežot, nepatiesības uz preču zīmēm varētu būt vairāk, nekā to uzrāda PVD oficiālā statistika, jo PVD trūkst naudas, lai pārbaudītu visu produktu marķējumu atbilstību patiesībai. Tādēļ preču zīmju ticamību izvērtēt grūti, raksta laikraksts „Diena”.

„Izaudzēts Latvijā”, „Ražots Latvijā”, „Dabīgs produkts”, „Veselīgs produkts” – šīs un citas preču zīmes tā vien aicina pircēju ielikt preci iepirkuma grozā. Preču zīmju kļūst arvien vairāk, un pieaug arī PVD bezspēcība kontrolēt to patiesumu. PVD atzīst, ka reizēm šie saukļi precīzi atbilst īstenībai, bet citreiz ir mārketinga triks. Lai to pārbaudītu, pietrūkst inspektoru un naudas, turklāt uzņēmumi uz aizrādījumiem reaģē kūtri. Sodīt drīkst tikai tad, ja marķējuma neatbilstība apdraud patērētāja veselību.

PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova „Dienai” saka: „Mēģinu rast dialogu ar dažādiem uzņēmumiem, kas piedāvā tādas preču zīmes kā „Latvijas produkts” un „dabīgs produkts”, bet diemžēl no viņu puses nekādu izpratni nejūtu.” Viņa uzsver, ka šādi saukļi bieži vien tiešām maldina patērētāju, „piemēram, stāv divas piena pakas viena blakus otrai. Vienai būs zīme „dabīgs”, otrai šīs preču zīmes nebūs. Tas patērētāju maldina, liekot domāt, ka tas piens, kuram nav marķējuma, nav dabīgs.”

Marčenkova norāda, ka mūsu uzņēmēji līdz galam neizprot robežas, ko drīkst un nedrīkst norādīt: „Tie cilvēki, kuri veido marķējumus, pāršāvuši pār strīpu, jo teju uz visiem produktiem mums ir veselīguma norādes. Šī problēma ir tik sāpīga, ka vēl nesen veicām īpašas apmācības inspektoriem. Nereti ir tā, ka uzņēmēji pasūta dārgu produkta iepakojumu un pēc tam, kad atnāk inspektors un secina, ka marķējums neatbilst normatīvajiem aktiem, viņi brīnās. Ir jāsaprot, ja mēs braucam pa šoseju, neievērojot satiksmes noteikumus, par to draud sods.”

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes locekle Ligita Turnere „Dienai” spiesta atzīt, ka preču zīmju uz pārtikas iepakojumiem ir pārāk daudz: „Patērētājs jūtas apmaldījies, un tādiem saukļiem kā „Ražots Latvijā”, „kvalitatīvs produkts”, „dabīgs produkts” vairs nav nozīmes. Tie ir tikai mārketinga triks.”

Marčenkova norāda, ka sodus tādiem uzņēmējiem, kuri saukļus par produkta veselīgumu izmanto mārketingā, ir grūti piemērot, jo kaitējumu patērētāja veselībai produkts nenodara. Sodīti lielākoties tiek tādi uzņēmumi, kas patērētāju maldina par produkta sastāvu, īpaši tas attiecas uz sastāvdaļām, kas var izraisīt alerģiju: Sods var būt dažāds - maksimālais ir 500 lati un produkta izplatīšanas apturēšana līdz brīdim, kamēr tas netiks pārmarķēts.

Kopumā gadā marķējumos tiek atklāti vidēji 4000 pārkāpumu. 2011. gadā neatbilstības uz pārtikas produktu marķējumiem veidoja 5,8% no kopējām pārtikas produktu neatbilstībām, 2012. gadā – 5,3%. Tomēr, kā norāda PVD eksperte, kopējā tendence esot pieaugoša.

Gan Latvijā, gan arī Eiropā lielākā daļa pārtikas produktu marķēšanas nosacījumu izstrādāti pirms daudziem gadiem. Tāpēc 2011. gadā tika radīta jauna Eiropas regula, kas nosaka vienotas definīcijas, prasības un procedūras. Tā gan stāsies spēkā tikai nākamā gada beigās. Tad arī varētu cerēt, ka norādes uz preču zīmēm kļūs korektākas. Galvenās izmaiņas sagaida preču zīmes, kas cenšas piesaistīt pircēju, norādot, ka produktam ir pozitīva ietekme uz veselību. Tādiem produktiem būs jāveic īpašas pārbaudes Eiropas līmenī, lai pierādītu to iespaidu uz veselību.