Kreditori vēlas nopirkt "Liepājas metalurgu" par trīs latiem

"Prudentia" vēstulē norādīts, ka akcionāriem rakstiska oficiāla atbilde uz vēstulē izvirzītajiem nosacījumiem jāsniedz līdz otrdienas, 7.maija, plkst.12, atbildi nogādājot "Prudentia" Rīgas birojā.

Vēstulē norādīts, ka attiecībā uz akcijām, par kurām pastāv tiesvedība starp Zaharjinu un Lipmanu, starp strīdniekiem jānoslēdz izlīgums un tās pēc iespējas ātrāk jānodod kreditoriem. Zaharjins, Segals un Lipmans savā īpašumā varētu paturēt pa vienai akcijai, kas nodrošinātu to tiesības piedalīties turpmākā "Liepājas metalurga" pamatkapitāla palielināšanā. Izpildot akciju pirkuma līgumu, Zaharjinam un Segalam būtu jānodrošina, ka "Liepājas metalurga" padome pārvēl uzņēmuma valdi uz kreditoru norādītām personām un atkāpjas.

Vēstulē norādīts, ka jebkādi "Liepājas metalurga" finansiālas glābšanas pasākumi no kreditoru puses ir iespējami tikai ar tādu nosacījumu, ka uzņēmuma vadība tiek nomainīta uz neatkarīgu, profesionālu un kreditoriem pieņemamu vadību. Šādas vadības nomainīšana ilgtspējīgā veidā ir iespējama tikai tad, ja kreditori iegūst kontroli pār padomes vairākuma iecelšanu akcionāru sapulces līmenī.

Pašreizējie akcionāri, kuri atbilstošā apmērā ar saviem līdzekļiem nepiedalās "Liepājas metalurga" finansiālās glābšanas pasākumos, nedrīkst gūt labumu no kreditoru īstenotiem pasākumiem, it īpaši ņemot vērā to, ka starp kreditoriem ir valsts un valstij 100% piederošā AS "Latvenergo", teikts vēstulē.

Izpildot vēstulē akcionāriem minētos nosacījumus, "Prudentia" pārstāvētie "Liepājas metalurga" lielākie kreditori apņemtos nodrošināt uzņēmuma darbības atsākšanu, kā arī, lai nodrošinātos pret maksātnespējas situācijas iestāšanos, ierosinātu uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesu. Tā ietvaros "Liepājas metalurga" kreditori plāno kredītu pamatsummu samaksas atlikšanu, parādu samazināšanu, paredzot dažāda apjoma samazināšanu līgumsodiem, procentiem, pamatsummām, kā arī dažādi samazinot nodrošināto un nenodrošināto kreditoru prasījumus, attiecīgi vienlaicīgi paredzot parādu kapitalizāciju pamatkapitāla palielināšanā.

Tāpat tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros kreditori plāno pamatkapitāla palielināšanu, kurā kreditori kapitalizē savus prasījumus, bet Zaharjins, Segals un Lipmans var piedalīties pamatkapitāla palielināšanā ar jauniem naudas līdzekļiem. Ja Zaharjins, Segals un Lipmans patlaban redz iespēju piedalīties pamatkapitāla palielināšanā ar jauniem naudas līdzekļiem, kreditori lūdz norādīt potenciālo naudas līdzekļu apjomus.

Uzņēmuma lielākie kreditori ir AS "Latvenergo", AS "Citadele banka", AS "SEB banka", "Stemcor" un Valsts kase.

Viens no uzņēmuma akcionāriem Kirovs Lipmans uzskata, ka finanšu konsultantu "Prudentia" un AS "Liepājas metalurgs" kreditoru iecerētais eksperiments ar uzņēmuma glābšanu var izraisīt metalurģijas uzņēmuma bojāeju un sociālu krīzi Liepājā, jo darbinieki zaudēs savas darba vietas.

Lipmans šodien saņēmis "Prudentia Advisers" un "Liepājas metalurga" kreditoru vēstuli ar piedāvājumu pārdot viņam piederošās uzņēmuma akcijas par vienu latu, lai esošie uzņēmuma kreditori iesaistītos "Liepājas metalurga" glābšanā.

Ne kreditori, ne to konsultanti neesot iedziļinājušies reālajā situācijā un apstākļos, ar ko pašlaik saskaras "Liepājas metalurgs", un nesaprot, cik graujošas sekas sagaida uzņēmumu, tā darbiniekus un Liepājas apkaimi pēc konsultantu piedāvātā plāna realizācijas, uzskata Lipmans.

"Vistrakākais šajā situācijā ir tas, ka vēl līdz šai dienai, lai gan esmu vairākkārtīgi izteicis piedāvājumu uzņēmumam piesaistīt stratēģisku investoru, kas palīdzētu glābt uzņēmumu, es neesmu saņēmis valdības un pārējo uzņēmuma akcionāru atbildi. Biznesa vidē, turklāt šādā situācijā, ir taču saprotami, ka potenciālais investors, lai iesaistītos uzņēmuma glābšanā, vēlas iepazīties ar auditoru atzinumu par "Liepājas metalurga" pašreizējo stāvokli, tomēr valdība neuzskata par svarīgu iepazīstināt ar to," uzsvēra Lipmans.

Uzņēmējs norādīja, ka neredz iespēju, kā konsultants un kreditori, kuriem nav ne mazākās pieredzes metalurģijas un metālapstrādes nozarē, varētu glābt uzņēmumu, piebilzdams, ka pašlaik piedāvātais plāns izskatoties pēc mēģinājuma nogremdēt Latvijas lielāko metalurģijas uzņēmumu.

Jau ziņots, ka 26.aprīļa Kreditoru kluba sanāksmē bija paredzēts uzklausīt finanšu konsultanta "Prudentia" ziņojumu par tālākās rīcības scenārijiem, uzņēmuma plusiem un mīnusiem, iespējamā investora atrašanas iespējām.

Divi no lielākajiem uzņēmuma akcionāriem - Zaharjins un Segals - uz valdības un Kreditoru kluba izvirzītajām piecām prasībām, tai skaitā prasību uzņēmumā ieguldīt 25 miljonus latu personisko līdzekļu, patlaban ir snieguši izvairīgu atbildi, ka tiek meklēts investors, bet no atbildes noprotams, ka viņi savus līdzekļus nav gatavi ieguldīt. Trešais lielākais akcionārs Kirovs Lipmans pauda gatavību piesaistīt uzņēmumam stratēģisko investoru, kā arī ieguldīt tajā pats savus līdzekļus.

Valsts kopā ar Kreditoru klubu ir izvirzījusi piecas prasības, kas ir jāizpilda pašreizējiem "Liepājas metalurga" akcionāriem un uzņēmuma vadībai, lai valsts un Kreditoru klubs sniegtu atbalstu. Tās ir: akcionāriem jāiegulda papildu līdzekļi, uzņēmumam jāpārvēl jauna valde, kuru atbalsta visi akcionāri, uzņēmumam jāiepērk metāllūžņi tepat Baltijas tirgū par cenu, kas atbilst šim tirgum, nevis dārgāk, uzņēmumam jāsamaksā kredīta procentu maksājums Itālijas bankai "UniCredit S.p.A", kā arī uzņēmuma vadībai dažu nedēļu laikā jāizstrādā skaidrs uzņēmuma naudas plūsmas restrukturizācijas plāns.

Tikai pēc šo prasību izpildes un darbības stratēģijas plāna iesniegšanas Kreditoru klubam tiks lemts par turpmāk veicamajām darbībām, Kreditoru klubam paturot tiesības izvirzīt jaunus nosacījumus atbalsta sniegšanai.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts žurnālistiem ir sacījis, ka uzņēmums patlaban nestrādā tāpēc, ka tajā vairs nav palikuši apgrozāmie līdzekļi, nevis tāpēc, ka Eiropā metalurģijas nozarē ir nelabvēlīga situācija. "Tagad galvenās sarunas notiek starp kreditoriem un uzņēmumu, jo sākotnējās sarunas ar Eiropas Komisiju liecina, ka vēlreiz ar Eiropas Komisiju saskaņot kādu atbalstu no valsts puses, visticamāk, būtu neiespējami. Tomēr cerības veidot sadarbību ar akcionāriem patlaban mazinās," sacīja Pavļuts.