Jaunceltnes obligāti būs jāpabeidz 5-8 gadu laikā
Maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums būs pieci līdz astoņi gadi, līdz ar to būvniecības ierosinātājs pats varēs noteikt, kādā termiņā viņš plāno pabeigt būvi, paredz šodien valdības komitejā atbalstītie grozījumi Vispārīgajos būvnoteikumos.
Tāpat noteikts, ka maksimālajā termiņā būvvaldei nav jāvērtē tiesiskie un faktiskie apstākļi, uz kuru pamata tika izdota būvatļauja.
Noteikumi paredz, ka projektiem, par kuriem sabiedrība ir izteikusi viedokli, maksimālais būvniecības laiks no būvatļaujas saņemšanas būs pieci gadi. Ņemot vērā, ka akceptētā būvprojekta derīguma termiņš ir divi gadi, kopējais būvniecības ilgums no būvprojekta akcepta brīža var sasniegt septiņus gadus. Ja būvdarbi tiek turpināti pēc būvdarbu veikšanas noteiktā termiņa, tad šāda darbība ir kvalificējama kā patvaļīga būvniecība.
Gadījumos, kad ir pārsniegts noteiktais maksimālais būvniecības laiks, pasūtītājam ir jāveic atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" noteiktajai kārtībai sākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējums, un, ja būs mainījušies tiesiskie apstākļi, pasūtītājam var uzdot veikt pilno ietekmes uz vidi novērtējumu vai būvvaldei ir jāpieņem lēmums par atkārtotu paredzētās būves publiskās apspriešanas rīkošanu, ja ir mainījušies faktiskie vai tiesiskie apstākļi, uz kuru pamata tika uzsākta būvniecība.
Savukārt gadījumos, kad ir mainījušies faktiskie vai tiesiskie apstākļi, pašvaldība var pieņemt lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu un būvatļauja tiek pagarināta uz būvvaldes noteikto laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu, un būvvaldē ir uzrādīta aktuāla kadastrālās uzmērīšanas lieta un ģeodēziskais uzmērījums par būves novietnes pārbaudi. Ja būve netiek nodota ekspluatācijā šajā termiņā, pašvaldība var pieņemt lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu.
Pārējām būvēm noteikts maksimālais būvniecības laiks ir astoņi gadi, un gadījumos, kad būve astoņu gadu laikā no būvdarbu sākšanas netiek nodota ekspluatācijā, būvatļauja tiks pagarināta uz pasūtītāja pieprasīto laiku, ja būvvaldē ir uzrādīta aktuāla kadastrālās uzmērīšanas lieta un ģeodēziskais uzmērījums par ēkas novietnes pārbaudi.
Grozījumi noteikumos arī paredz, ka plānošanas un arhitektūras uzdevums būs derīgs divus vai četrus gadus atkarībā no būvvaldes noteiktajām būvniecības stadijām. Šajā laikā pasūtītājam jāizstrādā būvprojekts vai attiecīgi jāizņem būvatļauja, lai sāktu būvdarbus.
Tā kā Teritorijas attīstības plānošanas likums paredz, ka detālplānojumu var izstrādāt kopā ar skiču projektu, tad projektā ir precizēts - ja saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas jomas normatīvajiem aktiem detālplānojumu izstrādā vienlaicīgi ar skiču projektu, tā plānošanas un arhitektūras uzdevuma nosacījumus ietver detālplānojuma izstrādes darba uzdevumā.
Tāpat noteikts - ja apbūves teritorijai ir izstrādāts detālplānojums, un par tā īstenošanas kārtību ir noslēgts administratīvais līgums starp pašvaldību un detālplānojuma izstrādes īstenotāju, plānošanas un arhitektūras uzdevumu neizsniedz un būvprojektu izstrādā saskaņā ar detālplānojumā noteiktajiem teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem. Šis regulējums nav piemērojams, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem paredzētai būvei ir jāsaņem reģionālās vides pārvaldes tehniskie noteikumi.
Būvnoteikumos arī ir noteikts, ka lodžiju aizstiklošanu varēs veikt vienkāršotā kārtībā - aizpildot un būvvaldē iesniedzot ēkas fasādes vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karti, kā arī ir noteikts, kā var veikt lodžijas aizstiklošanu daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, ja neveic nekādus citus fasādes renovācijas darbus.
Regulējums arī paredz, ka bez būvprojekta un būvatļaujas varēs nojaukt mazākas, atsevišķu labiekārtojuma elementu (apgaismes ķermeņu, žogu, norobežojumu, soliņu, atkritumu urnu, bērnu rotaļu ierīču, velosipēdu statīvu un tamlīdzīgu mazo arhitektūras formu, gājēju celiņu), reklāmas stendu un objektu, norāžu stabu objektus, ja šīs darbības saskaņotas būvvaldē.
Tāpat ir noteikts, ka būvprojekts un būvatļauja nav nepieciešama reklāmas stendiem un objektiem bez elektropieslēguma, ja to augstums nepārsniedz 2,5 metrus, un tūrisma objektu un ielu norāžu stabiem bez elektropieslēguma, ja to augstums nepārsniedz četrus metrus un to novietojums zemes gabalā un vizuālais risinājums saskaņots būvvaldē.
Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2013.gada 1.jūnijā.
LETA, Foto: Edijs Pālens/LETA
