Par 20 latiem līdz Tallinai un atpakaļ!
Ūdeņradis, kā ūdeņradis! Tiesa gan, acij paveras tikai ūdens tvertne, jo pats ģenerators ir grūti saskatāmā vietā.
Auto un tehnoloģijas

Par 20 latiem līdz Tallinai un atpakaļ!

Jauns.lv

To, ka ar tehniskajā dokumentācijā norādīto degvielas patēriņu spēj un māk pārvietoties tikai paši auto ražotāji, zināms sen. Parastam mirstīgajam kāds litriņš sanāk pa virsu.

Tiesa gan, daži auto pamanījušies patīkami pārsteigt ar pieticīgu ēstgribu. Piemēram jaunais Clio ar kuru nomizoju teju 1000 kilometrus ar vienu pilnu uzpildi un biedējošā dzeltenā lampiņa vēl neiedegās. Patīkami! Bet tālu ne visiem pa kabatai.

Kā jau solīju, mierā neliksimies un 1996. gada Alfa Romeo 146 ar 2.0 TS 150 zirgspēju dzinēju atkal nonāca eksperimentu krustugunīs. Jācer, ka visi atceras mūsu izmēģinājumus ar Drive-H2O ūdeņraža sistēmu? Jā nē, tad iepazīstieties ar tiem! Īsumā atgādināšu, ka automobilis tika pie Drive-H2O ūdeņraža ierīces HHO, kas paredzēta līdz 150 zirgspēku jaudīgiem benzīna un auto gāzes dzinējiem. No nepatīkamajiem 13 litriem 95. markas benzīna patēriņa tiku līdz stabilam desmitniekam! Trīs litri, kas ir teju trīs lati uz simts kilometriem iepriecina. Ražotājs paredz šai ierīcei apmēram 20 procentu ekonomiju kombinācijā ar benzīnu. Man paveicās un ietaupījums sanāca pat nedaudz lielāks. Ieteikums – neturiet dolārus zem pūra, jo šobrīd Drive-H2O HHO ierīces pieejamas no 175 līdz 215 eiro atkarībā no dzinēja tehniskajiem rādītājiem. Un tā pat nav slēpta reklāma, jo ar alternatīvām ir švaki – šīs ir vienīgās ierīces pasaulē ar CE sertifikātu.

10 lati uz simts kilometriem nenoliedzami ir labāk nekā 13 lati uz to pašu attālumu. Tomēr īsti laimīgs ar to nejutos un pieņēmu lēmumu – ejam tālāk! Gāzes iekārta nonāca dienas kārtībā pirms pāris mēnešiem, kad apciemoju puišus no Pilna Servisa Centra, ar kuriem kopā jau darīts daudz kas. Gan eksperimenti ar signalizācijām, gan parkošanās sensoriem. Bet par to nākamreiz. Šoreiz par gāzi jeb LPG, kā to dēvē zinātniski pareizi.

Kā jau runājām apcerējumos par gāzes iekārtām, iespējas ir daudz un dažādas. Kopā ar Pilna Servisa Centra puišiem izvēlamies zelta visusceļu – Polijā ražotu gāzes iekārtu un itāļu sprauslas. Ne tās, kas kalpo 10 vai 30 tūkstošus, bet tās, ar kurām var noripot pat līdz 100 tūkstošiem un iespējams arī vairāk.

Gāzes iekārta šoreiz sastāv no Polijas reduktora un vadības bloka, bet sprauslas atceļojušas no Itālijas.
Gāzes iekārta šoreiz sastāv no Polijas reduktora un vadības bloka, bet sprauslas atceļojušas no Itālijas.

Manā gadījumā vienīgā neveiksme ir gāzes tvertne. Skaidrs, ka izvēle palika pie tā “bunduļa”, kurš slēpjams rezerves riteņa vietā. Diemžēl Alfa Romeo 146 izpildījumā, kur parasti gozējas tā dēvētais “tačkas ritenis”, vieta atradās tikai 32 litru balonam. Pilna uzpilde līdz “atdurei” sanāk 29 litri, kas liek rūpīgi ieplānot maršrutu tā, lai pa ceļam ik pēc zināma attāluma ir iespēja tikt pie svaiga LPG krājuma. Latvijā ar to nav problēmu. Arī pa ceļam uz Tallinu uzpildāmies Pērnavā. Kā ir dziļāk Eiropā, ceru pārliecināties jau tuvākā nākotnē.

Un tā mana “eksperimentālā” Alfa Romeo 146 ar visai labu apetīti pimssākumā nu sadarbībā ar HHO ierīci patērē deviņus litrus auto gāzes uz 100 nobrauktiem kilometriem, kas pēc pašreizējām LPG cenām Latvijā ir aptuveni 3 lati un 30 santīmi.

Protams, neesam tik lepni, lai pārliecinātos par zirgspēku daudzumu uz jaudas stenda. Izbāžam aplaizītu īkšķi pa sāna logu un paveramies, kur tad vējš īsti pūš. Un pūš viņš parasti no mugurpuses, jo jaudas zudumu pamanījis neesmu.

Vienīgā bēda ir tā, ka 1996. gada automobilis ir neaizstājams sadarbības partneris ikdienas vajadzībām. Nelīst gauži asaras, ka stāvvietā kāds iebliezis ar durvīm vai ārā griežoties noskrāpējis bamperi. Nav īpaši jāsatraucas par garnadžiem, jo itāļu autobūves šedevri mūsu puslodē izpelnījušies nepamatotu, bet pārliecinošu nopēlumu. Taču nedaudz pavēderē skrubinās no domas par tālāku ceļojumu kaut kur uz saulaino Spāniju vai pat Portugāli. Visticamāk, ka tehnika nepieviltu, bet kaut kur zudis mans pirms gadiem divdesmit tik labi attīstītais avantūrisms. Tāpēc tālākos pārbraucienos droši vien tiks izmantots kāds cits no arsenālā esošajiem spēkratiem.

Ar to eksperimenti noteikti nebeigsies! Pats par sevi jau tuvākajās dienās darbosimies ar jauniem auto skaistumkopšanas līdzekļiem. Parakņāsimies arī dzinējā, vadības blokā un citos automobiļa mezglos. Bet par to jau kādā nākamajā reizē! Tagad vien pavilksim svītru šā brīža ieguldījumiem:

Drive-H2O HHO sistēma – 140 lati

Sistēmas uzstādīšana – 30 lati

Gāzes iekārta ar uzstādīšanu – 400 lati

Pārreģistrācija CSDD – 15 lati.

Kopā – 585 lati, kas ietaupot vidēji deviņus latus uz 100 nobrauktiem kilometriem, man atpelnīsies pēc nepilniem 10 000 kilometriem.

Brīnumi nenotiek un tiem, kam automobilis jau tā patērē ap pieciem litriem uz simts kilometriem, reālais ietaupījums būs daudz mazāks, lai gan kopā jau tik un tā 100 kilometrus varēs nobraukt tieši uz pusi lētāk. Bet “rijīgākiem” benzīnmotoriem tas ir pat ļoti jūtams ietaupījums.

Gints Gavers, Foto: Žanneta Gavere

Tēmas