Daudzās slimnīcās situācija ir dramatiska un finanses uz bankrota robežas
Daudzās Latvijas slimnīcās situācija ir dramatiska un to finanšu rādītāji ir tuvi maksātnespējai, trešdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" teica Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.
Viņš norādīja, ka Latvijā gadiem ilgi veselības aprūpe saņem neadekvāti mazu finansējumu no valsts budžeta. Ja citviet Eiropā medicīnai domātais valsts finansējums veido aptuveni 6%, Latvijā tie ir tikai aptuveni 3%.
Kalējs uzsvēra, ka tieši nepietiekamā finansējuma apmēra dēļ Latvijā veidojas ļoti garas iedzīvotāju rindas pēc dažādiem veseslības izmeklēšanas pakalpojumiem. Uz dažiem no tiem nākas gaidīt pat 10 gadus. "Rindu rezultātā slimība kļūst ielaista un gala rezultātā tās ārstēšana izmaksā jau daudz dārgāk."
Tāpat biedrības vadītājs norādīja, ka valsts slimnīcām, atšķirībā no citām iestādēm nekompensē dažādu izmaksu sadārdzinājumus, jo īpaši nekompensē pieaugošās medikamentu izmaksas. "Dīvaini šķiet, ka kādai iestādei kompensē izdevumus elektrībai, bet citiem tiek kompensēti izdevumi kārtējiem telpu remontiem. Tas slimnīcām rada sajūtu par nevienlīdzīgu attieksmi, jo slimnīcām jau gadiem nekas netiek kompensēts – ne elektrības, ne siltuma, ne medikamentu cenu pieaugums," viņš teica.
Kalējs arī norādīja, ka viena pacienta zālēm valsts dienā atvēl tikai 2,5 latus, kas ir neadekvāti maz, turklāt dažas slimnīcas, pēc viņa teiktā, pat ir saņēmušas noradījumus samazināt vēl vairāk medikamentu izmaksas.
Trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisija tiksies ar Latvijas slimnīcu vadītājiem, kuri stāstīs par kritisko situāciju slimnīcās un naudas trūkumu nozarei.
Slimnīcu vadītāji lūguši arī tikšanos ar premjeru, lai izklāstītu sasāpējušos jautājumus slimnīcu sektorā un kopīgi meklētu risinājumus, jo uz savu iepriekš izsūtīto atklāto vēstuli nav sagaidījuši nekādu valdības reakciju.
2013.gads esot kārtējais gads, kad slimnīcām slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai. Vadītāji arī norāda, ka iedzīvotāju maksātspēja ir zema, tāpat ārstiem trūkst motivācijas strādās zemās algas dēļ.
Iedzīvotājiem slimības esot smagas un ielaistas, prasa dārgu un ilgstošu ārstēšanu, taču nekādi risinājumi situācijas uzlabošanai no valsts patlaban netiek piedāvāti, uzsver ārstniecības iestāžu vadītāji.
Veselības ministrijā norādīja, ka ministrija negrasās atkal vērsties valdībā un prasīt papildu līdzekļus veselības aprūpei. Ministrija par to bija valdību informējusi jau iepriekš, pieprasot papildus 34 miljonus latu, taču no šīs summas nozarei piešķīra vien septiņus miljonus latu, kurus dalīs stacionārajiem un ambulatorajiem pakalpojumiem.
BNS, Foto: Evija Trifanova/LETA
