Vilks: 2016.gadā papildus prioritātēm varēs sadalīt jau 336 miljonus latu

Pēc viņa teiktā, nākamgad fiskālā telpa ir visai ierobežota - 69 miljoni latu, 2015.gadā papildus iespējams būs sadalīt 127 miljonus latu, bet 2016.gadā - jau 336 miljonus latu.

Finanšu ministrs atzina, ka diskusijas otrdien valdībā bija konstruktīvas un dinamiskas un tās sāktas uz pozitīvas nots, jo palielinātas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam.

"Par budžetu diskutējām vairāk nekā divas stundas, ļoti dinamiski un tas ir labs sākums. Sarunas bija ļoti konstruktīvas,"  teica Vilks, gan prognozējot, ka sarunas par budžetu nākamos divus mēnešus būs garas un smagas.

Pēc Vilka teiktā, veidojot budžetu, svarīgi ir turpināt nodrošināt fiskālo disciplīnu, vienlaikus apmierinot vajadzības, kas nepieciešamas valsts attīstībai. Ministrs uzsvēra, ka nākamā gada budžeta deficīta līmenim, kā arī 2015.gadā, nevajadzētu pārsniegt 0,9% no IKP.

Vilks arī atzina, ka, lai arī nākamgad, nav iespējams atvēlēt daudz naudas prioritātēm - tas būs iespējams 2015. un 2016.gadā. Ministrs skaidroja, ka fiskālā telpa nākamgad ir ierobežota, jo valdība jau lēmusi par nodokļu samazināšanu, kas nodokļu ieņēmumus samazinājusi par vairāk nekā 30 miljoniem latu.

Vilks prognozēja, ka diskusijas par nākamā gada budžeta prioritātēm būs karstas. Viņš informēja, ka ministrijas papildus prioritātēm nākamgad prasījušas 573 miljonus latu, 2015.gadā -  795 miljonus latu, bet 2016.gadā - 962 miljonus latu. "Tie lielākoties ir uzturēšanas izdevumi, nevis kapitālizdevumi jeb attīstībai. Tās ir pārāk lielas summam un neviens budžets to nevar izturēt," atzina Vilks, uzsverot, ka prioritates ir jāizvērtē pragmātiski.

Finanšu ministrs arī piebilda, ka valdībai būs jāizvēlas starp dažādām prioritātēm, tostarp nodokļu samazināšanu. "Mēs esam ceļa sākumā, izvērtējot budžeta prioritātes,"  teica Vilks.

Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļā aģentūru BNS informēja, ka otrdien valdībā izskatīts informatīvais ziņojums par ministriju iesniegtajiem jauno politikas iniciatīvu (JPI) pasākumiem 2014., 2015. un 2016. gadam. Lai nodrošinātu 2014. gada valsts budžeta sagatavošanu, ministrijas sagatavoja un iesniedza FM un Pārresoru koordinācijas centrā JPI pieprasījumus, kurām tika vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem. FM tika iesniegtas arī pārējās JPI – pieteikumi administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumiem. Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu papildu finansējuma pieprasījumi kopā 2014. gadam veido 572,8 miljonus latu, 2015. gadam – 754,7 miljonus latu un 2016. gadam – 961,5 miljonus latu.

Ministrijas kopumā iesniegušas 245 priekšlikumus par finansējuma piešķiršanu JPI, kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem, par kopējo summu 2014. gadam – 501,4 miljoni latu, 2015. gadam – 693,6 miljoni latu un 2016. gadam – 905,0 miljoni latu. Vislielāko JPI skaitu (42 priekšlikumus) iesniedza Iekšlietu ministrija, savukārt Pārresoru koordinācijas centrs un Centrālā zemes komisija iesniedza vienu pieprasījumu. Vislielākais finansējuma pieprasījums JPI, kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem, finansēšanai ir Izglītības un zinātnes ministrijai un Veselības ministrijai attiecīgi 2014. gadam 94,3 miljoni latu un 72,4 miljoni latu, 2015. gadam 142,1 miljoni latu un 117,3 miljoni latu, 2016. gadam 201,5 miljoni latu un 206,2 miljoni latu, pavēstīja FM.

Ministriju iesniegtās JPI, kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem, galvenokārt paredzētas Nacionālā attīstības plānā (NAP) 2020 noteikto mērķu realizācijai (56% no JPI, kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem), Valsts aizsardzības koncepcijai (12% no kopējā skaita), savukārt pārējās jaunās politikas iniciatīvas, kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem, veido 32%.

Izvērtējot situāciju, valdība nolēma pirms lēmumu pieņemšanas par JPI finansēšanu izskatīt jautājumus par 2013. gadā Saeimā pieņemtajiem lēmumiem, kas tieši ietekmē 2014.– 2016. gada valsts budžetu, tas ir, par finansējuma piešķiršanu Izglītības likumā noteikto mācību līdzekļu nodrošināšanai, par finansējuma piešķiršanu saskaņā ar grozījumiem likumā "Par valsts pensijām" militārpersonu izdienas pensiju indeksācijas nodrošināšanai, papildu finansējuma piešķiršanu eiro ieviešanas pasākumu realizācijai, lai nodrošinātu papildu drošības un cenu kontroles pasākumus, kā arī lai nodrošinātu latu skaidrās naudas nomaiņas izmaksu kompensāciju Latvijas pasta kompānijai "Latvijas Pasts", lai tādējādi tiktu nodrošināta Eiro ieviešanas kārtības likuma izpilde pilnā apmērā.

Tāpat valdība nolēma, ka tālāka diskusija par JPI atbalstīšanu un finansējuma paredzēšanu ir iespējama pēc tam, kad ir pieņemti lēmumi par nodokļu un valsts budžeta ieņēmumu politikas izmaiņām, kas ietekmē fiskālo telpu, un lēmumi, kas ietekmē pašvaldību budžetu stabilitāti vidējā termiņā.

Valdības sēde otrdien ilga vairāk nekā deviņas stundas, tostarp diskusijas par nākamā gada budžetu apmēram četras stundas.

Jau vēstīts, ka valdība otrdien slēgtajā sēdē apstiprināja vidēja termiņa budžeta bilances mērķus 2014.-2016.gadam, kas paredz, ka budžeta deficīts nākamgad nepārsniegs 0,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Arī 2015.gadam vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis noteikts 0,9% apmērā no IKP, bet 2016.gadā – 0,8% no IKP. Savukārt strukturālais  vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis 2014.gadā ir 1% no IKP, 2015.gadā – 1% no IKP un 2016.gadā – 0,9% no IKP.

Plānots, ka 2014.gada budžets, kā arī vidējā termiņa budžets Saeimā tiks iesniegts līdz 27.septembrim.