Plāno izdienas pabalstu iekšlietu sistēmā strādājošiem

Valdības šodien atbalstītie grozījumi valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredz, ka amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi ir tiesības saņemt pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP) vienreizēju pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā atbilstoši pēdējam amatam, izdienu uzskaitot ar 2013.gada 1.janvāri un pabalstu izmaksājot, sākot ar 2019.gada 1.janvāri.

FM aplēses rāda, ka IeM un IeVP izdienas pabalsta izmaksai 2019.gadā būtu nepieciešami 22,44 miljoni latu jeb 31,93 miljoni eiro.

Valdība atbalstīja arī vairākus citus šī likuma grozījumus, kuru mērķis ir motivēt IeM sistēmas iestāžu - Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas koledžas, Valsts robežsardzes koledžas, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas, Drošības policijas - un IeVP amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm turpināt dienestu, novēršot ievērojamo personāla mainību.

No nākamā gada plānots amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi paredzēt iespēju par virsstundu darbu noteikt arī samaksu atbilstoši tai noteiktajai stundas algas likmei, kā arī piemaksu 100% apmērā no tai noteiktās stundas algas likmes, vienlaikus saglabājot atpūtas laika piešķiršanu, ja amatpersonu saskaņā ar iestādes vadītāja lēmumu iesaista dienesta pienākumu pildīšanā papildu noteiktajam dienesta pienākumu izpildes laikam, lai nodrošinātu nepārtrauktu vai steidzamu, iepriekš neparedzētu uzdevumu veikšanu.

Tiks saglabāta iespēja piešķirt papildu finansējumu virsstundu darba samaksai saskaņā ar īpašu valdības lēmumu vai paredzēt finansējumu valsts budžeta likumā, ja amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm iesaista dienesta pienākumu pildīšanā virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, lai nodrošinātu īpaši nozīmīgus valsts pasākumus, novērstu katastrofu un dabas stihiju sekas, nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību vai veiktu citus ārkārtas uzdevumus.

Likumā sagatavotie grozījumi arī paredz nākamgad un 2015.gadā izmaksāt prēmijas Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts kases un iestāžu amatpersonām un darbiniekiem.

Paredzēts, ka prēmiju var izmaksāt VID un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta amatpersonām un darbiniekiem, kuru tiešas darbības rezultātā atklāti un novērsti noziegumi valsts ieņēmumu un nodokļu administrēšanas jomā, aizturētas kontrabandas kravas un aizliegtu priekšmetu ievešana un izvešana, novērsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, un tā rezultātā palielinājies vai tiek prognozēts būtisks valsts budžeta ieņēmumu palielinājums. Lēmumu par prēmēšanu pieņems Ministru kabinets, pamatojoties uz FM un Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju.

Prēmiju varēs izmaksāt arī atsevišķu valsts institūciju amatpersonām un darbiniekiem, ja viņu darbības rezultātā ir būtiski uzlabota situācija ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences veicināšanā. Lēmumu par prēmēšanu pieņems Ministru kabinets. Šāda norma paredzēta arī šogad.

Nākamgad un 2015.gadā prēmiju varēs izmaksāt arī Valsts kases amatpersonām un darbiniekiem par ieguldījumu valsts budžeta izdevumu samazināšanā, nodrošinot efektīvu valsts parāda vadību. Lēmumu par prēmēšanu pieņems Ministru kabinets, pamatojoties uz FM sniegto informāciju. Šāda norma noteikta arī šogad.

Likumā paredzēta iespēja prēmēt valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas un darbiniekus gadījumos, ja ir uzlaboti institūciju darbības izpildes rādītāji vai ir nodrošināta valsts vai pašvaldību budžeta izdevumu samazināšana. Lēmumu par prēmēšanu pieņems valdība vai pašvaldības dome, pamatojoties uz rādītājiem par 2014.gada pirmo deviņu mēnešu faktisko izpildi. Šāda norma ir spēkā arī šogad.

Likumā tiks papildināts obligāti apdrošināmo amatpersonu loks ar VID amatpersonām, kam piešķirtas speciālās dienesta pakāpes un kas, veicot amata pienākumus, ir pakļautas reālam dzīvības vai veselības apdraudējumam.

Ar grozījumiem tiks precizētas mēnešalgu grupu maksimālās mēnešalgas. Maksimālās mēnešalgas tiek pārskatītas, jo nākamgad tiek paaugstināta minimālā mēnešalga un tiek sākta atlīdzības fonda izlīdzināšana no valsts budžeta finansētajās institūcijās. Šim mērķim nākamgad papildu nepieciešami 13,6 miljoni latu jeb 19,35 miljoni eiro.

Ar 2014.gadu tiks atcelts ierobežojums atlaišanas vai atvaļināšanas pabalsta apmēram. Atlaišanas vai atvaļināšanas pabalsta izmaksa jānodrošina par atlīdzības fonda līdzekļiem, atzīmē FM.

Likumā tiks precizēta norma par darba samaksas elementiem, kas tiek iekļauti vidējas izpeļņas aprēķinā. Vidējās izpeļņas aprēķinā rosināts iekļaut arī naudas balvas, kas pēc būtības ir darba samaksa par labu dabu.

Vidējās izpeļņas aprēķinā tiks iekļauta arī atlīdzība par laiku, kuru amatpersona vai darbinieks nepavada darba vietā vai citā institūcijas norādītajā vietā un kuru amatpersona vai darbinieks izmanto pēc saviem ieskatiem, bet pēc attiecīga pieprasījuma ierodas norādītajā vietā un nekavējoties sāk pienākumu pildīšanu. Šādi grozījumi nepieciešami, jo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Specializētās medicīnas centra struktūrvienībā vairāk nekā 20 dažādu specialitāšu augsti kvalificētu ārstu darbs tiek organizēts tādā dežūru režīmā, kad ārsts var atrasties "mājas dežūrā", bet ir gatavs doties izsaukumā, tiklīdz tas kļūst nepieciešams.

Grozījumi arī paredz, ka gadījumos, ja amatpersona vai karavīrs, ciešot nelaimes gadījumā, kļūst par pirmās grupas invalīdu, izmaksājamā vienreizējā pabalsta apmērs tiek palielināts no 30 000 latu uz 50 000 latiem jeb 71 145 eiro. Arī otrās un trešās grupas invalīdiem pabalsts tiek noteikts konkrētā apmērā, atsaistot to no mēnešalgām. Pabalsta apmērs personai ar otrās grupas invaliditāti būs 20 000 latu jeb 28 458 eiro, bet personai ar trešās grupas invaliditāti - 10 000 lati jeb 14 229 eiro. Pabalsta izmaksa nodrošināma par atlīdzības fonda līdzekļiem.

Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāpieņem Saeimā.

LETA