Latvija no Eiropas Savienības lauksaimniecības budžeta saņems par 58% vairāk
Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauksaimniecībai un lauku attīstībai saņems apmēram 2,7 miljardus eiro, kas ir par vienu miljardu jeb 58% vairāk nekā iepriekšējo septiņus gadu laikā, pēc vakar vakarā Briselē notikušajām Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Savienības (ES) Padomes pārstāvju sarunām biznesa portālu "Nozare.lv" informēja EP deputāte un Latvijas pārstāve EP Lauksaimniecības komitejā Sandra Kalniete (V).
Politiķi sarunās par kopējās lauksaimniecības politikas reformu vienojušies par vairākām reformas detaļām, kuras līdz šim nebija atrisinātas. Tas ļaus EP Lauksaimniecības komitejas deputātiem 30.septembrī balsot par vienošanās tekstu, ar ko noslēgsies darbs pie reformas, kurš ilgst jau vairākus gadus.
"Patlaban vēl precīzi līdz santīmam nav iespējams aprēķināt, cik daudz līdzekļu no ES lauksaimniecības budžeta nākamajos septiņos gados ienāks Latvijā. Esošā informācija ļauj paredzēt, ka lauksaimniecībai un lauku attīstībai saņemsim apmēram 2,7 miljardus eiro. Panākta vienošanās, ka Latvija un citas valstis, kurām ir zemākie tiešie maksājumi, varēs pārdalīt 25% no lauku attīstībai atvēlētajiem līdzekļiem, lai paaugstinātu tiešos maksājumus. Arī tas dod iespēju padarīt mūsu zemniekus konkurētspējīgākus," norādīja Kalniete.
Deputāte uzskata, ka panāktā vienošanās ir kompromiss starp daudzajām dalībvalstu interesēm, kuras sadūrušās procesa laikā. Visasākās pretrunas bija jautājumos, kas saistīti ar tiešmaksājumu taisnīgāku pārdali, līdzsvaru starp ražošanu un obligātajiem "zaļajiem" pasākumiem, tirgus stabilizācijas mehānismiem krīzes apstākļos un atbalsta programmām jaunajiem zemniekiem, mazajiem un vidējiem zemniekiem vai sievietēm lauksaimniecēm.
Kalniete uzskata, ka reforma ir īpaši izdevīga Latvijas zemniekiem, kuriem atbalsts pieaugs, kamēr citu valstu zemniekiem tas samazināsies.
"Ir jāsaprot, ka tiešais atbalsts zemniekiem Eiropā samazināsies arī turpmāk. Latvijas zemnieki ir pierādījuši, ka pat ar pieticīgu atbalstu spēj veiksmīgi strādāt brīvā tirgū, kamēr citu valstu pārstāvjiem ar to būs problēmas. Tieši tādēļ lauksaimniecība kļūs par vēl svarīgāku Latvijas tautsaimniecības nozari un tas attīstīs Latvijas reģionus," rezumēja Kalniete.
Kā ziņots, Latvijas lauksaimnieku intereses saistībā ar tiešmaksājumiem, kā arī citām nākamā plānošanas perioda lauksaimniecības nozares problēmām tiek aktīvi lobētas Briselē gan no valsts, gan no lauksaimnieku nevalstisko organizāciju puses.
Patlaban tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 186 lati par hektāru. Plānots, ka, sākot ar 2014.gadu, par vienu hektāru lauksaimnieks saņems 109 eiro (76,3 latus), 2015.gadā - 127 eiro (88,9 latus), 2016.gadā - 144 eiro (100,8 latus), 2017.gadā - 161 eiro (112,7 latus), 2018.gadā - 178 eiro (124,6 latus), 2019.gadā un 2020.gadā - 196 eiro (137,7 latus).
LETA/Foto: Evija Trifanova/LETA
