Latvijā visvairāk tērējas norvēģi; visilgāk viesojas tūristi no Krievijas

Analizējot tūrisma ietekmi uz ekonomiku, eksperte uzsver, ka tā ir svarīga nozare, kas nodrošina prāvu eksporta ienākumu daļu. Tūrisma pakalpojumu īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2004.-2012.gadā bijis vidēji 3,3%. Savukārt eksporta ienākumos tūrisma ietekme ir vēl nozīmīgāka - ārvalstu ceļotāju tēriņi Latvijā un izdevumi par sniegtajiem transporta pakalpojumiem 2000.-2012.gadā veidoja vidēji 6,4% no preču un pakalpojumu eksporta.

"Kopumā tūrisma nozares nozīme kopš 2000.gada ir palielinājusies, lai gan krīzes periods mazināja gan pašmāju, gan pasaules ceļotāju - dēku un atpūtas meklētāju - apetīti. Savukārt tūrisma loma eksportā pēdējos gados saruka, straujāk palielinoties citu preču un pakalpojumu eksportam, jo īpaši sasparojoties rūpniecības sniegumam," vērtē Latvijas Bankas ekonomiste.

Analizējot, kādas ir ārvalstu viesu radītās naudas plūsmas Latvijā, ekonomiste norāda - ārvalstu ceļojumu un darījumu braucienu izdevumi (izmitināšanas, ēdināšanas, iekšzemes transporta izdevumi un pirkumi) Latvijā 2012.gadā pārsniedza 400 miljonus latu un šogad varētu tuvoties jau 450 miljonu latu atzīmei.

Nedaudz palielinās arī ārvalstu ceļotāju samaksātais Latvijas starptautisko pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem - tie ir gandrīz 180 miljoni latu gadā.

Kopš 2010.gada ekonomiku "silda" termiņuzturēšanās atļauju programmas ietvaros gūtie finanšu līdzekļi, kas 2012.gadā nodrošināja 175 miljonus latu, bet 2013.gadā varētu veidot 230-240 miljonus latu.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras 2012.gadā veiktās ārvalstu tūristu aptaujas rezultāti liecina, ka vidējais tūrists ir 36-45 gadus vecs viesis no Krievijas ar vidēju ienākumu līmeni, kurš kopā ar partneri atvaļinājumā četras dienas pavada Latvijā, nakšņojot četru vai piecu zvaigžņu viesnīcā Rīgā un citur un iztērējot ceļojumā 360 latus.

Vairāk dienu ceļotāju statistika rāda, ka visvairāk viesu 2012.gadā bijis no Krievijas. Kā nākamie seko lietuvieši un zviedri. Savukārt viesnīcnieku ienākumus nozīmīgāk vairojuši krievi un vācieši, kuri uzturas ilgāk un tērē vairāk.

"Lai gan viesi no Zviedrijas ir trešajā vietā skaita ziņā, tomēr viesnīcniekiem no tā liela pienesuma nav - 67,5% no zviedriem ierodas ar prāmi pavadīt īsu nedēļas nogali Rīgā. Līdzīga situācija veidojas arī attiecībā uz kaimiņiem - igauņiem un lietuviešiem -, kuri Latvijā pavada vidēji īsākus ceļojumus. Savukārt Krievijas viesi Latvijā uzturas par teju trim dienām ilgāk nekā citi tūristi, apmeklē ne vien Rīgu un Jūrmalu, bet arī citas vietas Latvijā, tādēļ ir svarīgi klienti visiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem," situāciju raksturo Bičevska.

Pievilcīgi ir arī viesi no Norvēģijas, kuri neizceļas ar uzturēšanās ilgumu, tomēr, pateicoties turīgumam un būtiskām atšķirībām cenu līmenī, vidēji dienā tērē gandrīz divas reizes vairāk nekā vidējais tūrists.

Eiropas ceļotāji, kuri skaitliski ir nozīmīgāka ceļotāju daļa, pēc kāpuma straujās izaugsmes gados savu interesi par Latviju ir mazinājuši. Savukārt viesi no Krievijas un citām NVS valstīm ir snieguši prāvu pienesumu tūrisma pakalpojumu eksportā, turklāt, pateicoties to vidēji lielākam uzturēšanās ilgumam, šī ietekme pēdējos gados ir augusi.

Atšķirības Eiropas un NVS valstu tūristu kustībā nosaka daudzu faktoru kopums, skaidro Latvijas Bankas ekonomiste.

Pirmkārt, vidējais Eiropas ceļotājs mazinājis interesi par Latviju, jo beigušies pozitīvie pievienošanās Eiropas Savienībai un Šengenas zonai efekti. Otrkārt, krīzes dēļ pasliktinājusies Eiropas iedzīvotāju pirktspēja. Treškārt, vairāku emigrācijas viļņu rezultātā Latviju pametuši ne tikai pelnītāji, bet prom devušās arī ģimenes, retāk apciemojot draugus un radus Latvijā.

Savukārt NVS valstu ceļotāji arvien biežāk viesojas Latvijā, jo paplašinātas un vienkāršotas vīzu piešķiršanas procedūras gan Latvijā, gan Šengenas zonas valstīs kopumā. Krievijas iedzīvotāju pirktspēja pēdējos gados ir uzlabojusies, palielinoties arī ceļotāju finansiālajām iespējām, palielinājies arī tā saucamais iepirkšanās tūrisms. Tāpat ir paplašinātas lidojumu un dzelzceļa pārvadājumu uz Latviju iespējas NVS valstu iedzīvotājiem. Vēl viens faktors - kopš 2010.gada 1.jūlija tiek piešķirtas termiņuzturēšanās atļaujas par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā un uzņēmumu pamatkapitālā.

LETA, Nozare.lv/Foto: Edijs Pālēns/LETA