"Swedbank" ekonomiste: "Tiem, kas godīgi strādā un maksā nodokļus, slogs kļūs mazāks"

Buceniece portālam Kasjauns.lv komentēja iecerētās nodokļu reformas: „Finanšu ministrijas piedāvātās nodokļu izmaiņas kopumā ir vērtējamas pozitīvi, un tam ir vairāki iemesli - iekšējas un ārējās konkurētspējas celšana un godīga nodokļu maksāšana, kā arī ienākumu nevienlīdzības mazināšana. Ekonomiku pacelt kvalitatīvi augstākā līmenī nav iespējams bez nodokļu politikas iesaistes, jo īpaši ēnu ekonomikas mazināšanas virzienā. Pašreizējie plāni ir diezgan ambiciozi, kas varētu nodrošināt nepieciešamo ekonomikas uzrāvienu. Tagad arī ir labvēlīgs laiks, lai to darītu – Eiropas Savienības fondu ieplūde var nosegt īstermiņa kritumu nodokļu ieņēmumos un nepieciešamības gadījumā veikt korekcijas. Šādu iespēju būtu vieglprātīgi laist garām.

Par konkrētiem nodokļu izmaiņas priekšlikumiem

 * 0% likmes ieviešana nesadalītajai peļņai, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ir atbalstāma, jo tā motivēs uzņēmumus legalizēt ienākumus un peļņu. Ēnu ekonomikas daļa ir lielāka mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, tāpēc arī efekts šeit varētu būt lielāks. Finanšu ministrijas piedāvājumā ir arī citi instrumenti ēnu ekonomikas un nodokļu shēmošanas mazināšanai, piemēram, reversā PVN ieviešana. Liela ēnu ekonomika kropļo konkurenci, apgrūtina investīciju finansēšanas iespējas (kredītus izsniedz tikai pret caurspīdīgiem ienākumiem) un krīzes laikā padara darbu zaudējušos finansiāli neaizsargātus, jo sociālās garantijas viņiem nepienākas nemaz vai ir ļoti mazas. Tas savukārt nozīmē ierobežotu ekonomikas izaugsmi un sāpīgākas krīzes ar iedzīvotāju aizbraukšanu;

* Uzņēmumu ienākuma nodoklis sadalītai peļņai pieaugs, bet uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumi pašreizējā piedāvājumā ievērojami samazināsies. Tas, visticamāk, nozīmēs, ka lielajiem uzņēmumiem būs jāmaksā vairāk nekā līdz šim.

* Lai gan izmaiņas nodokļu režīmā mikrouzņēmumiem nav gaidāmas, ir paredzēts samazināt pieļaujamo apgrozījumu. Saruks to uzņēmumu skaits, kas varēs kvalificēties mikrouzņēmuma statusam. Šobrīd šī režīma lietotāju skaits ir pārāk liels un sociālās iemaksas nepietiekamas, lai sociālā atbalsta un pensiju sistēma to ticami varētu panest.

* Zemāki darbaspēka nodokļi nozīmē, ka nodokļu slogs Latvijā strādājošiem samazinās un kļūst salīdzināms ar situāciju Lietuvā un Igaunijā. Tas uzlabos Latvijas konkurētspēju reģionā un padarīs vidi pievilcīgāku darba ņēmējiem. Minimālās algas un maksimālā neapliekamā minimuma paaugstināšana, saglabājot progresivitāti (iedzīvotājiem ar algām virs 1350 eiro neapliekamais minimums būs 0 eiro), uzlabos lielas sabiedrības daļas rocību un mazinās ienākumu nevienlīdzību. Te gan jāpiebilst, ka aplokšņu algu saņēmējiem rīcībā esošie ienākumi varētu samazināties, tāpēc, ka uzņēmumi aizvien vairāk būs spiesti pāriet „baltajā” ekonomikā un maksāt algas oficiāli.

Iedzīvotāju un uzņēmēju atbalsts nodokļu reformai būs lielā mērā atkarīgs no tā, kā valdība sabiedrībai skaidros paredzētās izmaiņas. Lielākoties sabiedrības daļai, kas godprātīgi strādā un maksā nodokļus, nodokļu slogs kļūs mazāks. Ja tas tiks saprotami izstāstīts, tad viņi to atbalstīs. Tiem, kas nodokļus nemaksā, izdevumi pieaugs, un, protams, ka tas viņiem nepatiks”.

* * *

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka februāra beigās finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola prezentēja ministrijā izstrādāto nodokļu reformu. Lielākās izmaiņas: IIN ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā pazemināt no 23% uz 20%, palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu strādājošiem un pensionāriem līdz 300 eiro, saglabāt mikrouzņēmuma nodokli, minimālo algu celt no 380 uz 430 eiro, ienākumiem no kapitāla noteikt 20% nodokļu likmi, bet, ja peļņa netiks sadalīta dividendēs, bet gan ieguldīta uzņēmuma attīstībā, nodoklis nebūs jāmaksā. Lai tās stātos spēkā, Saeimai tās jāapstiprina rudenī pirms nākamā gada budžeta apstiprināšanas.

Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto/Swedbank