Pasaules Bankas uzņēmējdarbības vides novērtējums ir brīdinājuma signāls
Agnese Strode norāda, ka pusotra gada laikā kopš tieslietu ministrs Jānis Bordāns atbild par maksātnespējas nozares politiku, viņš nav darījis faktiski neko, lai iedziļinātos maksātnespējas jomas problēmās, nav nācis uz dialogu ar nozares ekspertiem, vai vismaz atbalstījis priekšlikumus svarīgiem grozījumiem Maksātnespējas likumā.
Bizness un ekonomika

Pasaules Bankas uzņēmējdarbības vides novērtējums ir brīdinājuma signāls

Jauns.lv

„Latvijas kāpums Pasaules Bankas „Doing business” novērtējuma rādītājos sākotnēji šķiet apsveicams, tomēr maksātnespējas jomas novērtējums ir brīdinājuma signāls izmaiņu nepieciešamībai, un apstiprina Asociācijas iepriekš vairākkārt izteiktās bažas,” norāda Latvijas Sertificēto maksātnespējas administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Strode.

Atsaucoties uz Pasaules Bankas secināto, ka, neskatoties uz panākto maksātnespējas procesa norises ātrumu (no 3 gadiem iepriekš uz 1,5 gadiem šobrīd), strauji krities atgūto kreditoru līdzekļu apjoms (tikai 48,4 centi no ASV dolāra iepriekšējo 59,8 centu vietā; samazinājums par 20%), Administratoru asociācijas vadītāja norāda, ka šī ir ļoti negatīva tendence, kas būtu jāņem vērā maksātnespējas politikas veidotājiem. Viņa atgādina, ka maksātnespējas procesa būtība ir uzņēmuma maksātnespējas gadījumā nodrošināt kreditoru prasījumu apmierināšanu pēc iespējas lielākā apjomā, kas ne vienmēr ir iespējama 2010.gadā pieņemtā Maksātnespējas likuma dēļ.

„Ir likumsakarīgi, ka nosakot īsu parādnieka mantas pārdošanas termiņu, liekot šķēršļus apstrīdēt parādnieka pirms maksātnespējas procesa noslēgtos darījumus, ar kuriem nodarīti zaudējumi kreditoriem, kā arī neierobežojot izsoļu „reideru” darbības, samazinās iespēja maksātnespējas procesā atgūt līdzekļus kreditoru prasījumu apmierināšanai,” norāda A.Strode.

Viņa atgādina, ka pirms gada, kad tika publicēti „Doing business” 2013.gada rādītāji, Asociācija brīdināja maksātnespējas politikas veidotājus, ka Maksātnespējas likuma normas ir pārlieku vērstas uz procesa ātruma palielināšanu, novārtā atstājot juridiskus instrumentus efektīvai kreditoru līdzekļu atgūšanai.

Turklāt šobrīd, kad Saeimā tiek skatīti grozījumi Maksātnespējas likumā, nekas neliecina par vēlēšanos šīs problēmas atrisināt.

„Administratoru asociācijas piedāvātie likuma grozījumi, kas ir vērsti uz Pasaules Bankas norādīto trūkumu novēršanu, tiek noraidīti, tomēr Pasaules Bankas ekspertu norādēs būtu vērts ieklausīties, tādēļ mēs aicinām tieslietu ministru beidzot pievērsties maksātnespējas procesa īsteno problēmu risināšanai, pirmkārt jau iedziļinoties nozares būtībā,” aicina A.Strode.

Viņa norāda, ka pusotra gada laikā kopš tieslietu ministrs Jānis Bordāns atbild par maksātnespējas nozares politiku, viņš nav darījis faktiski neko, lai iedziļinātos maksātnespējas jomas problēmās, nav nācis uz dialogu ar nozares ekspertiem, vai vismaz atbalstījis priekšlikumus svarīgiem grozījumiem Maksātnespējas likumā.

Kā vienu no lielākajām problēmām, kas nodara būtisku kaitējumu kreditoru tiesību aizstāvēšanai, Asociācijas vadītāja min negodprātīgu uzņēmēju rīcību, proti, uzņēmuma aktīvu „nobēdzināšana” pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas, tāpat arī negodprātīgu uzņēmēju fiktīvo kreditoru radīšanas shēmas, tādējādi patiesos kreditorus atstājot bez iespējām ietekmēt maksātnespējas procesa gaitu. Tāpat ļoti plaši izplatīta ir prakse „pazaudēt” uzņēmuma dokumentus, tajā skaitā grāmatvedības dokumentus, kā rezultātā administratoram ir ļoti ierobežotas iespējas kontrolēt līdzekļu nelikumīgu aizplūšanu, apejot kreditorus. Savukārt plaši izplatītais izsoļu „reiderisms” neļauj iegūt līdzekļus pietiekamā apjomā, lai atlīdzinātu parādnieka nodarītos zaudējumus kreditoriem.

Lai šī problēmas atrisinātu, Administratoru asociācija piedāvā pagarināt parādnieka darījumu izvērtēšanas termiņu, kas noslēgti pirms maksātnespējas pasludināšanas, kā arī darījumu apstrīdēšanas termiņu skaitīt no dienas, kad faktiski iestājusies uzņēmuma maksātnespēja.

Savukārt parādnieka mantas pārdošanai, pēc Administratoru asociācijas ekspertu domām, jānotiek sešu mēnešu laikā no maksātnespējas procesa pasludināšanas, bet specifisku parādnieka aktīvu pārdošanas gadījumā šis laiks būtu vēl vairāk pagarināms, lai būtu iespējams atrast piemērotu pircēju.

Tāpat tiek piedāvāti konkrēti risinājumi izsoļu „reiderisma” ierobežošanai, kas neļautu iegūt parādnieka aktīvus par nesamērīgi zemu cenu.

Administratoru asociācija piedāvā pastiprināt valdes locekļu atbildību par novēloti iesniegtiem maksātnespējas procesa pieteikumiem un tā rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu kreditoriem.

Kasjauns.lv/Foto: Evija Trifanova/LETA