Parlaments konceptuāli atbalsta gāzes tirgus atvēršanu
Saeima šodien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, ar kuriem Latvijas likumdošanā plānots nostiprināt trešo pušu piekļuves tiesības Latvijas gāzes sistēmai, lai tiktu veicināta un nodrošināta trešo pušu iespēja darboties Latvijas dabasgāzes tirgū.
Iepriekš atbildīgā Saeimas komisija vienojās lūgt atzinumu par iespējamiem tiesvedības riskiem, kā arī iespējamām izmaiņām gāzes tarifā, atbalstot šo likumprojektu. Balstoties uz šiem atzinumiem, notiks arī turpmākas diskusijas par šo likumprojektu.
Patlaban Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens vertikāli integrēts uzņēmums - "Latvijas Gāze" -, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu, izņemot Lietuvu un Igauniju, sistēmām, un Latvijai ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs - Krievija.
Pašreizējā infrastruktūra un dabasgāzes nozares darbības nosacījumi Krievijā izslēdz citas dabasgāzes piegādes iespējas Latvijai. Ekonomikas ministrijas piedāvāto grozījumu Enerģētikas likumā mērķis ir saskaņā ar Trešās enerģētikas paketes direktīvas prasībām pārdomātā veidā nodrošināt Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju, veicinot alternatīvas piegādes un konkurenci tirgū.
Īstenojot gāzes tirgus liberalizācijas pirmo posmu, grozījumi Enerģētikas likumā paredz trešo personu piekļuvi dabasgāzes sistēmai, kā arī sadales sistēmu operatora nodalīšanu.
Eiropas Komisijas direktīva patlaban neuzliek pienākumu Latvijai no vertikāli integrētā uzņēmuma nodalīt īpašumtiesības uz sadales sistēmas aktīviem, taču kā obligāts kritērijs neatkarīgiem sistēmu operatoriem ir spēja apliecināt, ka to rīcībā darbības nodrošināšanai ir nepieciešamie cilvēkresursi, tehniskie, fiziskie un finanšu resursi. Tāpat tā paredz regulatīvo iestāžu vai citu kompetentu struktūru veiktu sadales sistēmas operatora uzraudzību, lai tas nevarētu ļaunprātīgi izmantot vertikālo integrāciju, kropļojot konkurenci.
Sadales sistēmas operators būs daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, kas būs neatkarīgs no pārējām darbībām, kas neattiecas uz sadali, vismaz tiktāl, ciktāl tas skar viņa juridisko statusu, organizāciju un lēmumu pieņemšanu. Sadales sistēmas operatora nodalīšanai paredzēts pārejas periods līdz 2015.gada 1.janvārim.
Tāpat direktīva uzliek Latvijai par pienākumu nodrošināt, ka dabasgāzes uzņēmumi neatkarīgi no īpašumtiesību sistēmas vai juridiskās formas sagatavo un publicē savus gada pārskatus atsevišķā iekšējā grāmatvedībā, atsevišķi uzskaita dabasgāzes pārvadi, veic konsolidējamu uzskaiti par citām ar gāzi saistītām darbībām, kas neattiecas uz pārvadi, sadali, uzglabāšanu, kā arī iekšējā grāmatvedībā precizē noteikumus par aktīvu un pasīvu, izdevumu un ieņēmumu sadali, kā arī par amortizāciju. Šo gada pārskatu piezīmēs jānorāda visi konkrēta apjoma darījumi, kas veikti ar saistītiem uzņēmumiem.
Ņemot vērā to, ka sašķidrinātas dabasgāzes tirgus attīstās un nākamo dekāžu laikā lielākā daļa no pieaugošā dabas gāzes tirdzniecības apjoma būs atvēlēta tieši sašķidrinātajai dabasgāzei, direktīva paredz, ka nacionālajā likumdošanā tiek atrunāti arī nosacījumi, kas attiecas uz sašķidrinātas dabasgāzes sistēmas funkcionēšanu.
Prasības, ko Latvija ieviesīs, ir saistītas ar sašķidrinātas dabasgāzes iekļaušanu visos attiecīgajos Enerģētikas likuma pantos, lai paredzētu sašķidrinātas dabasgāzes sistēmas funkcionēšanu kopā ar citiem energoapgādes veidiem. Piemērām, Enerģētikas likums nosaka, ka energoapgāde, kas ietver dabasgāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai tirdzniecību, ir enerģētikas jomā veicama komercdarbība, kuru ir nepieciešams licencēt vai reģistrēt. Enerģētikas likums paredz licencēšanas kārtību attiecībā uz dabasgāzes pārvadi, sadali, uzglabāšanu (licence tiek izdota uz 20 gadiem) un dabasgāzes tirdzniecību (licence tiek izdota uz pieciem gadiem).
Ekonomikas ministrija norāda, ka Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir saistošas ES normatīvo aktu prasības. Viena no prasībām ir izveidot vienotu enerģijas tirgu kopienā. Lai sasniegtu šo mērķi, ES ir pieņēmusi vairākas direktīvas funkcionējoša gāzes tirgus nodibināšanai. Ņemot vērā Latvijas situāciju dabasgāzes tirgū, ES direktīvās Latvijai noteiktas divas atkāpes no kopējā ES regulējuma prasībām, kas piemērojamas atšķirīgos termiņos, - "jauna tirgus" atkāpe, kas Latvijai ir spēkā līdz 2014.gadam, kad būs apritējuši desmit gadi kopš pirmās komerciālās dabasgāzes piegādes saskaņā ar pirmo ilgtermiņa līgumu, un "izolēta tirgus" atkāpe, kas darbosies līdz brīdim, kad Latvija būs savienota ar jebkuras dalībvalsts, izņemot Igaunijas, Lietuvas un Somijas, starpsavienotu sistēmu vai dominējošā gāzes piegādātāja daļa samazināsies zem 75%.
Līdz ar šiem grozījumiem Enerģētikas likumā tiek īstenots dabasgāzes tirgus liberalizācijas procesa pirmais posms, ko Latvija veiks saskaņā ar visām Trešās enerģētikas paketes direktīvas prasībām.
Jau šā gada sākumā Ekonomikas ministrija rosināja pārdomāti virzīties uz gāzes tirgus liberalizāciju, lai pakāpeniski izbeigtu viena gāzes piegādātāja monopola stāvokli Latvijā. Šā gada 19.martā Ministru kabinetā tika pieņemts lēmums īstenot dabasgāzes tirgus liberalizāciju Latvijā divās fāzēs, pirmajā fāzē īstenojot darbības, kas Latvijai kā ES dalībvalstij veicamas līdz 2014.gada aprīlim, un otrajā - darbības, kas nodrošinās pilnīgu dabasgāzes tirgus liberalizāciju Latvijā laikā, kad tiks izbeigta Latvijas dabasgāzes tirgus izolētība un tiks nodrošināti alternatīvi gāzes piegāžu avoti.
Vienlaikus Ekonomikas ministrija turpina darbu pie otrā gāzes tirgus liberalizācijas posma sagatavošanas, kam nepieciešams detalizēts izvērtējums par tirgus liberalizācijas iespējamajiem modeļiem, kurš būs jāizvēlas, lai nodrošinātu pilnīgu tirgus liberalizāciju brīdī, kad būs nodrošinātas alternatīvas gāzes piegādes un uz Latviju vairs neattieksies "izolēta tirgus" statuss.
LETA
