Lielbritānija laidīs apgrozībā polimēra naudu

Pirmās polimēra banknotes ar Otrā pasaules kara laika britu premjera Vinstona Čērčila attēlu un piecu mārciņu nominālu tiks laistas klajā 2016.gadā, bet apmēram gadu vēlāk plānots emitēt arī polimēra banknotes ar rakstnieces Džeinas Ostinas attēlu un nominālu desmit mārciņas.

Polimēra banknotes jau ir apgrozībā vairāk nekā 25 pasaules valstīs, tostarp Austrālijā, Kanādā un Meksikā, bet vismaz septiņās valstīs tiek izmantotas tikai polimēra banknotes, tomēr sterliņu mārciņa ir pirmā no lielākajām pasaules valūtām, kas pāriet uz polimēra banknotēm.

Anglijas Banka norādīja, ka trīs gadus ilga pētījuma laikā noskaidrots, ka polimēra banknotes ilgāk paliek tīras, tas ir grūtāk viltot un to kalpošanas mūžs ir vismaz 2,5 reizes ilgāks nekā pašlaik izmantotajām kokvilnas papīra banknotēm, turklāt tās ir ūdensizturīgas.

Lai gan polimēra banknošu izgatavošana sākotnēji ir dārgāka un videi ne tik draudzīga kā tradicionālo banknošu izgatavošana, ilgtermiņā to izturība padara tās lētākas un ekoloģiski pamatotākas.

Daudzos iepirkšanās centros Lielbritānijā iedzīvotājiem bija iespēja iepazīties ar polimēra banknotēm, un 87% no 13 tūkstošiem respondentu pauda atbalstu tādu laišanai apgrozībā.

Jaunās banknotes saglabās jau ierasto dizainu, kad uz vienas puses ir karalienes Elizabetes II 1990.gadā uzņemtais portrets, bet uz otras puses - kāda vēsturiska personība. Uz polimēra banknotēm karalienes portrets gan būs mazāks nekā uz papīra banknotēm.

Anglijas Banka ar roku rakstītas banknotes klajā sāka laist pēc dibināšanas 1694.gadā. Pirmā pilnībā drukātā banknote tika laista klajā 1853.gada. Pērn apgrozībā bija 2,9 miljardi Lielbritānijas centrālās bankas emitētu banknošu, kuru kopējā nominālvērtība pārsniedza 52 miljardus sterliņu mārciņu (43,5 miljardus latu).

Apvienotās Karalistes pirmā polimēra banknote bija 2000.gadā izdotā piemiņas piecu mārciņu banknote, ko emitēja Īrijas Banka un kas ir apgrozībā Ziemeļīrijā.