Rasmusens: NATO spēku statuss Afganistānā - tikai pēc ASV un Kabulas drošības līguma
NATO parakstīs konvenciju par savu spēku nākotnes statusu Afganistānā tikai pēc tam, kad būs parakstīts Afganistānas un ASV Divpusējais drošības līgums, sestdien Briselē paziņoja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fo Rasmusens.
Ziemeļatlantijas alianses vadītājs sacīja, ka NATO un Afganistānas valdība saskaņā ar vienošanos sāk sarunas par Konvenciju par NATO spēku statusu šajā valstī.
"Es apsveicu šo sarunu uzsākšanu šodien apspriedes ietvaros starp NATO vecāko civilo pārstāvi vēstnieku Mauritsu Johemsu un Afganistānas padomnieku nacionālās drošības jautājumos Randžinu Dadfaru Spantu. Es šai sakarā gribētu uzsvērt, ka Konvencija par NATO spēku statusu netiks pieņemta vai parakstīta pirms Divpusējā drošības līguma parakstīšanas starp Afganistānas valdību un ASV," sacīja Rasmusens.
Alianses ģenerālsekretārs uzsvēra, ka šis dokuments par NATO spēku statusu ir "fundamentāla sastāvdaļa juridiskajiem ietvariem, kas nepieciešami misijas "Resolute Support" ("Apņēmīgs atbalsts") izvēršanai, kuru alianse veiks pēc 2014.gada, lai apmācītu, konsultētu un palīdzētu afgāņu nacionālās drošības spēkiem, par ko tika panākta noruna ar Afganistānas valdību Čikāgas samitā 2012.gadā".
Afganistānas prezidents Hamids Karzajs, kurš pēc aprīlī paredzētām prezidenta vēlēšanām atstās prezidenta amatu, sākotnēji atbalstīja Divpusējo drošības līgumu. Vēlāk viņš izteicās, ka to ir iespējams parakstīt tikai pēc prezidenta vēlēšanām, un brīdināja neturpināt NATO klātbūtni, ja tā nozīmē tikai "vairāk bumbu un slepkavību".
Viņa nostāja ir saniknojusi ASV amatpersonas, kas draudējušas ar ASV spēku pilnīgu izvešanu no Afganistānas, ja Karzajs šogad neparakstīs šo līgumu. ASV prezidenta padomniece nacionālās drošības jautājumos Sjūzena Raisa novembra beigās brīdināja Karzaju, ka ASV varētu neatstāt nevienu savu karavīru Afganistānā pēc 2014.gada, ja jau šogad netiks parakstīts Divpusējais drošības līgums starp abām valstīm.
Karzajs pagājušonedēļ Indijas apmeklējuma laikā paziņoja, ka Afganistāna nepakļausies iebiedēšanai, kuras mērķis būtu to piespiest parakstīt Divpusējo drošības līgumu ar ASV.
Afganistānas cilšu vecajo sapulce "Loja džirga" novembrī atbalstīja minēto līgumu un aicināja Karzaju nekavējoties to parakstīt, tomēr Karzajs izvirzīja jaunus nosacījumus tā parakstīšanai. Karzaja jaunie nosacījumi paredz, ka ārvalstu spēki neveiks operācijas dzīvojamos rajonos, tiks uzsākts miera process ar talibu nemierniekiem un tiks sarīkotas caurskatāmas vēlēšanas.
Afganistānas publicēts šī līguma projekts liecina, ka Karzajs ir piekāpies ASV prasībai, ka noziegumos apsūdzēti amerikāņu karavīri nebūs pakļauti Afganistānas tiesām un tiks tiesāti pēc ASV likumiem. Šī ASV prasība ir bijusi viens no galvenajiem šķēršļiem sarunās starp abām pusēm.
Šajā projektā arī teikts, ka līgums būs spēkā vismaz līdz 2024.gadam. Baltā nama preses sekretārs gan ir apšaubījis, ka ASV karaspēks Afganistānā atrastos tik ilgi.
