Norvēģu jaunieši vēlas, lai atceļ seksa pirkšanas aizliegumu

"Šis likums ir nodarījis vairāk ļauna nekā laba, un tā rezultātā prostitūtu ikdiena ir kļuvusi nedroša," laikrakstam "Vart Land" sacīja Konservatīvās partijas jaunatnes organizācijas līderis Peuls Jūakims Sandeisundets.

"Tāds, kāds tas ir šodien, likums nedarbojas," piebilda Progresa partijas jaunatnes nodaļas preses pārstāvis Atle Sīmonsens. "Tas vienīgi noved pie slēptā tirgus."

Norvēģijā 2009.gadā tika ieviests likums, ar kuru tika aizliegta seksa pakalpojumu pirkšana, bet ne pārdošana. Līdzīgs likums Zviedrijā ir spēkā jau kopš 1999.gada.

Norvēģijas jaunā labējā valdība ir nolīgusi uzņēmumu "Vista Analysis", lai tas veic pētījumu par likuma ietekmi. Vēl šogad ir sagaidāms valdības dokuments šajā jautājumā.

Pērn vēlēšanu kampaņas gaitā Konservatīvā, Liberālā un Progresa partija solīja atteikties no likuma par seksa pakalpojumu pirkšanu.

Vienlaikus Dānijā aktīviste Taņa Rāma, kas pati ir bijusī prostitūta, ir izvērsusi kampaņu, cenšoties panākt, lai Dānijā šāds likums tiktu pieņemts.

"Ja seksa pakalpojumu klienti nav kriminalizēti, tas nozīmē, ka mēs atzīstam tiesības pirkt citus cilvēkus. Tas ir tāpat kā pieņemt verdzību, un es esmu pret to," Rāma otrdien skaidroja laikrakstā "Aftenposten". "Es zinu par debatēm Norvēģijā par šī likuma atcelšanu, un es uzskatu, ka tas būtu ļoti bēdīgi, ja tas notiktu."

Rāmas atklātā vēstule "Tiem, kas pērk seksu" publicēta Norvēģijas laikrakstā "Aftenposten", Zviedrijas "Expressen" un Dānijas "Avisen".

"Ja jūs domāt, ka es pret jums jelkad esmu jutusi iekāri, tad jūs šausmīgi kļūdāties," raksta Rāma. "Es ne reizes negāju vienkārši uz darbu. Viss, kas mani interesēja, bija ātra nauda. Es to sajaucu ar vieglu naudu, bet tas nebija viegli. Tas bija pietiekami ātri, jo es drīz vien iemācījos daudzus trikus, lai panāktu, ka jums noiet, cik vien drīz iespējams."

LETA, Foto: All Over Press