Lietuvas 1991.gada 13.janvāra traģēdijas lieta tikai nupat nonākusi līdz tiesai
Lietuvas Ģenerālprokuratūra sola martā pabeigt apjomīgāko izmeklēšanu valsts tiesībsargāšanas iestāžu vēsturē - 1991.gada 13.janvāra traģēdijas lietu.
Par aizdomās turamajiem šai lietā atzīti 79 cilvēki - Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi. Šobrīd tuvojas nobeigumam Eiropas aresta orderu gatavošana, un šā gada laikā lieta, kuras materiāli apkopti 700 sējumos, varētu tikt nodota tiesai.
Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu un Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa šai dienā gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai, un vairāk nekā tūkstotis cilvēku guva dažāda veida ievainojumus.
Kā piektdien žurnālistiem pastāstījuši izmeklētāji, aizdomās turētie 1991.gadā bijuši vadoši Lietuvas komunistiskās partijas darbinieki, PSRS Iekšlietu ministrijas un PSRS Valsts drošības komitejas darbinieki un virsnieki un tiešā veidā piedalījušies minēto objektu ieņemšanā. 71 no viņiem darbojies organizētā grupā, un viņiem kā drošības līdzeklis noteikts apcietinājums, informācija par pārējiem vēl tiek precizēta.
Šīs personas tiek turētas aizdomās par iespējamu starptautiskajās tiesībās aizliegtu izturēšanos pret cilvēkiem, par starptautisko humanitāro tiesību aizsargātu personu nogalināšanu vai ievainošanu, par aizliegtiem militāriem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem un aizliegtu militāro līdzekļu lietošanu. Maksimālais sods, ko Lietuvas likumdošana paredz par lietā minētajiem noziegumiem, ir mūža ieslodzījums.
Pērnvasar, kad Viļņas pilsētas rajona tiesa atzina minētās personas par aizdomās turamajām, Lietuvas Ģenerālprokuratūra nosūtīja Krievijai, Ukrainai un Baltkrievijai tiesiskās palīdzības lūgumus. Šīs valstis lūgtas aizdomās turamajiem nodot lietas dokumentus, nopratināt viņus un rosināt viņus piedalīties prāvā.
Šos lūgumus izpildījusi tikai Ukraina, kas iepazīstinājusi aizdomās turamos ar tiesas lēmumu. Viņi atteikušies ierasties Lietuvā, tomēr zina, ka pret viņiem sākta kriminālvajāšana. Tikmēr Baltkrievija atteikusies pildīt Lietuvas tiesiskās palīdzības lūgumus, bet no Krievijas atbilde vispār nav saņemta. Kā skaidrojuši prokurori, Krievija atsakās no sadarbības, jo atšķiras tiesiskā reglamentācija, turklāt Krievija atšķirīgi traktē tālaika notikumus.
"Krievija lūgusi nodot tai visus krimināllietas materiālus un paziņojusi, ka pati veiks kriminālvajāšanu attiecībā uz savas valsts pilsoņiem, kad saņems šos materiālus," pastāstījusi Ģenerālprokuratūras Kriminālvajāšanas departamenta prokurore Daiva Skorupskaite-Lisauskiene, piebilstot, ka Krievija, domājams, šos aizdomās turamos tik un tā nesauktu pie atbildības.
Aizdomās turamo skaitā ir arī bijušais Lietuvas Komunistiskās partijas centrālkomitejas sekretārs Valentīns Lazutka, kas saskaņā ar prokuroru rīcībā esošo informāciju atrodas Baltkrievijā, kas paziņojusi, ka viņu neizdos.
Kā norādījis Ģenerālprokuratūras Kriminālvajāšanas departamenta galvenais prokurors, izmeklēšanas grupas vadītājs Simons Slapšinsks, sadarbībā ar Lietuvas valsts centrālo arhīvu izdevies restaurēt daļu dokumentu, kas ir ļoti svarīgi ne vien 1991.gada notikumu tiesiskā vērtējuma kontekstā, bet arī no vēstures viedokļa.
Šī būs pirmā lieta, kas pilnībā pārcelta digitālajā formātā. Ar to varēs iepazīties gan procesa dalībnieki, gan sabiedrība.
Prokurori atzinuši, ka būtisku impulsu lietas izmeklēšanai devuši 2010.gada nogalē pieņemtie grozījumi kriminālkodeksā, kas atvieglojuši kriminālatbildības piemērošanu par noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem un paredz iespēju pabeigt pirmstiesas izmeklēšanu bez aizdomās turēto piedalīšanās procesā.
Viļņas apgabala tiesa 1999.gada augustā notiesāja sešas padomju laika amatpersonas par to lomu 13.janvāra notikumos, piespriežot bijušajam Lietuvas un Padomju Savienības Komunistiskās partijas līderim Mīkolam Burokevičam 12 gadu cietumsodu, bet viņa līdzgaitnieku Jozu Jermalaviču notiesājot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem. Pārējie apsūdzētie saņēma īsākus cietumsodus.
LETA
