Mediji: Austrumvācija piespieda cietumniekus ziedot asinis

Turklāt Austrumvācijas cietumnieki bijuši spiesti ražot preces gan Zviedrijas mēbeļu un mājsaimniecības preču gigantam "Ikea", gan lielveikalu tīklam "Aldi," autoražotājam "Volkswagen" un citiem uzņēmumiem.

Šie notikumi attiecināmi uz pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem un astoņdesmitajiem gadiem, un par tiem otrdien plāno ziņot raidsabiedrība ARD.

Kā liecina raidsabiedrības rīcībā nonākusī informācija, kādreizējā Austrumvācija, cenšoties iegūt brīvi konvertējamu valūtu, ieslodzīto asinis caur kādu starpnieku no Šveices pārdevusi Sarkanā Krusta Bavārijas pārstāvniecībai.

Savulaik Austrumvācijas veselības aprūpes sistēmā nodarbinātais Rūdolfs Ūligs ARD atzinis, ka došanās uz cietumu "atmaksājās, jo ik reizi mums bija 60 līdz 70 asins donoru, un tie bija diezgan labi panākumi".

Sarkanā Krusta Bavārijas pārstāvniecība apstiprinājusi, ka 80.gados no toreizējās Austrumvācijas iepirktas asinis, kā arī paudusi dziļu nožēlu par šādu rīcību, gan norādot, ka nav skaidrs, vai organizācija tolaik zinājusi, ka šīs asinis nodevuši cietumnieki.

Austrumvācijas slepenpolicijas "Stasi" arhīvi liecina, ka cietumniekiem nav bijusi izvēle un viņi bijuši spiesti nodot asinis.

Tikmēr vēsturnieks Tobiass Vunšiks skaidro, ka simtiem Rietumu uzņēmumu - vairāk, nekā iepriekš domāts, - iepirkuši preces no toreizējās Austrumvācijas, kurā algas bijušas ievērojami zemākas.

"Daudzos gadījumos tās bija cietumnieku ražotas preces," noskaidrojis vēsturnieks. Pēc viņa aprēķiniem, cietumā ražoto preču ikgadējās tirdzniecības apmērs sasniedza vismaz 200 miljonus Vācijas marku, kas mūsdienās pielīdzināmi 100 miljoniem eiro.

Lielveikalu tīkls "Aldi" atzinis, ka no kāda Austrumvācijas uzņēmuma iepircis sieviešu zeķes, taču uzstāj, ka uzņēmums nav zinājis, ka ražotājs nodarbinājis sieviešu cietuma ieslodzītās.

"Volkswagen" no Austrumvācijas iepircis līdzīgos apstākļos izgatavotas auto daļas, taču arī šis uzņēmums norāda, ka tolaik nav zinājis, ka ražošanā iesaistīti cietumnieki.