Protestētāji atbrīvo Kijevas domes ēku
Protestētāji Kijevā svētdien atbrīvojuši pilsētas domes ēku, kuru bija okupējuši ilgāk nekā divus mēnešus.
Protestētāji domes ēku ieņēma 1.decembrī pēc policijas īstenotas brutālas demonstrantu apspiešanas iepriekšējā naktī.
Ēkas atbrīvošana uzskatama par opozīcijas piekāpšanos varasiestādēm pēc tam, kad tās atbrīvoja no ieslodzījuma visus protesta akciju laikā aizturētos cilvēkus.
Pēc tam, kad protestētāji atstāja ēku, tajā iegāja Šveices vēstnieks Kijevā. Šveice pašreiz ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) prezidējošās valsts.
"Šveici (..) abas konfliktējošās puses uzaicināja piedalīties pilsētas domes nodošanā varasiestādēm," žurnālistiem atklāja Šveices vēstnieks.
Domas ēka atbrīvota neilgi pirms Kijevas Neatkarības laukumā jāsākas kārtējai masu demonstrācijai, ko izsludinājusi opozīcija.
Ekspremjeres Jūlijas Timošenko partija "Batkivščina" ("Tēvzeme") paziņojusi, ka galvenais jautājums protesta akcijā būs "aktīvistu miermīlīga ofensīva, lai tiktu izpildītas demonstrantu prasības," bet nav paskaidrojusi, kas īsti domāts ar jēdzienu "miermīlīga ofensīva".
Krīze Ukrainā aizsākās novembra beigās, kad prezidents Viktors Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību (ES). Vēlāk viņš parakstīja vienošanos ar Maskavu par 15 miljardu dolāru (11 miljardu eiro) kredīta saņemšanu.
Tūkstošiem cilvēku iesaistījušies protestos pret valdību, Kijevā saslējuši barikādes un izveidojuši protesta nometnes.
Jauna krīzes eskalācija aizsākās 19.janvārī, kad Kijevas centrā izraisījās iepriekš nepieredzētas vardarbīgas sadursmes protestētāju un miliču starpā.
Protestētāju grupas Kijevā ieņēma vairākas ministriju ēkas un uzbruka administrācijas ēkām arī ārpus galvaspilsētas.
Nekārtību rezultātā cietuši vairāki simti cilvēku - kā likumsargu, tā protestētāju rindās. Četri aktīvisti zaudējuši dzīvību. Protestētāji pieprasa varas maiņu. Likumsargi vairākkārt norādījuši, ka nekārtībās uzdarbojas radikāļi.
Lai panāktu krīzes atrisinājumu, demisionējis premjerministrs Mikola Azarovs. Cenšoties panākt krīzes noregulējumu, notikušas vairākas prezidenta un opozīcijas līderu sarunu kārtas.
LETA
