Igaunija un Krievija paraksta robežlīgumu

Tāpat ministri arī parakstīja līgumu par robežām Narvas un Somijas līča jūras rajonos, kā arī vienošanos par Igaunijas vēstniecības Krievijā un Krievijas vēstniecības Igaunijā atrašanās vietas apstākļiem.

"Parakstītie dokumenti ir svarīgs solis divpusējo attiecību attīstībā," pēc līgumu parakstīšanas pavēstīja Lavrovs. "To stāšanās spēkā veicinās pozitīvu gaisotni mūsu sakaros."

Viņš arī paziņoja, ka Krievija un Igaunija tuvākajā laikā parakstīs virkni dokumentu par sadarbību.

"Šobrīd notiek darbs pie veselas virknes dokumentu par sadarbību, kuri var būt gatavi parakstīšanai," viņš norādīja. "Vienojāmies paātrināt šo procesu."

Pēc līgumu parakstīšanas to teksti būs vēl jāapstiprina abu pušu parlamentiem. Līgumi spēkā stāsies 30 dienas pēc apmaiņas ar ratifikācijas vēstulēm. Tad sāksies darbs pie robežu iezīmēšanas dabā.

Igaunijas robežsardzes dienests paziņoja, ka Igaunijas-Krievijas robežas demarkācijas darbi prasīs vairākus gadus un izmaksās vairāk nekā 26 miljonus eiro.

Pēc dokumentu ratifikācijas abām pusēm būs jāizveido kopīga demarkācijas komisija, kura kontrolēs darbu pie apmaiņas ar teritorijām.

"Pēc tam būs jāiezīmē 139 kilometri valsts robežas uz sauszemes, jāuzstāda bojas ūdenī un jānosaka kuģošanas maršruti," paziņoja robežsardze.

Igaunijas prezidents Tomass Hendrikss Ilvess otrdien izteica atzinību robežlīguma parakstīšanai.

"Es atzinīgi vērtēju robežlīgumu noslēgšanu starp Igauniju un Krieviju. Kaimiņvalstu robežlīgums Eiropas Savienībā ir normāla un pašsaprotama lieta," teikts Ilvesa biroja izplatītajā paziņojumā. "Tādēļ ir arī normāli, ka Igaunijas un Krievijas konsultācijas, kas tika veiktas profesionāli un saprātīgi, šodien tika noslēgtas ar ārlietu ministru parakstiem uz robežlīgumiem."

"Es ceru, ka robežlīgumu ratifikācija Igaunijas un Krievijas parlamentos būs ātrs un gluds process," piebilda Ilvess.

Jau vēstīts, ka Igaunijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanas process nonāca strupceļā 2005.gadā, taču 2012.gadā tas no jauna tika atsākts.

Igaunijas un Krievijas ārlietu ministri robežlīgumu parakstīja jau 2005.gada maijā Maskavā. Rīgikogu līgumu ratificēja jau tā paša gada vasarā, taču pievienoja tam preambulu, kurā bija norādīts, ka 1920.gada Tartu Miera līgumā noteikto robežu daļēja grozīšana neietekmē citus jautājumus, kas regulēti šajā līgumā. Nepilnu mēnesi vēlāk Krievija paziņoja, ka atsauc savu parakstu zem robežlīguma, apgalvojot, ka Igaunijas parlamenta pievienotā preambula ļaujot Tallinai izvirzīt pret Maskavu teritoriālas pretenzijas.

Konsultācijas par robežlīgumu Igaunija un Krievija atsāka 2012.gada oktobrī. 2013.gada maijā tās noslēdzās ar vienošanos līguma tekstu papildināt ar diviem būtiskiem teikumiem.

Pirmajā teikumā puses apstiprina, ka līgums regulē tikai ar valsts robežu saistītos jautājumus. Otrs teikums apstiprina, ka nevienai no pusēm attiecībā pret otru nav teritoriālu pretenziju. Pārējais līguma teksts ir tieši tāds pats kā 2005.gada versijā.

Robežlīgums paredz, ka Igaunija un Krievija apmaina 128,6 hektārus zemes un 11,4 kvadrātkilometrus Peipusa ezera uz vienādiem nosacījumiem. Igaunija iegūst Krievijai piederošu zemi Igaunijas dienvidaustrumos, kur atrodas igauņu ciemats un daļa vietējā ceļa, bet apmaiņā tā Krievijai atdod 68,9 hektārus meža un 33,9 hektārus purva zemes.

LETA