Ukrainas parlaments atcēlis likumu par divvalodību reģionos
Ukrainas Augstākā Rada svētdien atcēlusi valodu politikas likumu, kas savulaik tika pieņemts pēc Reģionu partijas deputātu ierosmes un paredzēja iespēju noteikt divvalodību reģionos, kur kādas mazākumtautības īpatsvars pārsniedz 10%.
Saskaņā ar šo likumu krievu valoda ieguva reģionālās valodas statusu 13 no 27 Ukrainas administratīvi teritoriālajām vienībām. Vienlaikus šādu statusu atsevišķās apdzīvotajās vietās ieguva arī ungāru un rumāņu valoda.
Pēc partijas "Batkivščina" ("Tēvzeme") frakcijas līdera Arsēnija Jaceņuka teiktā, līdz ar to tiek atjaunots Ukrainas konstitūcijas 10.pants un agrākā valodu politikas likuma redakcija, kas nosaka, ka vienīgā valsts valoda Ukrainā ir ukraiņu valoda.
Kā skaidrojis partijas "Svoboda" ("Brīvība") līderis Oļegs Tjagņiboks, likums atcelts tādēļ, ka savulaik tā pieņemšanā pieļauti rupji konstitūcijas un likumu pārkāpumi, bet tagad deputātiem sadarbībā ar mazākumtautībām jāizstrādā un jāpieņem jauns likums. "Apsolu - netiks apspiesta neviena mazākumtautība," viņš piebildis.
Krievija nekavējoties norādījusi, ka šo soli uzskata par "negatīvu signālu" un tuvākajā laikā gatavojas "izstrādāt konkrētus pasākumus, lai sadarbotos ar katru Ukrainas ģimeni, kura negrib distancēties no krievu valodas un krievu pasaules". Par to paziņojis Krievijas parlamenta apakšpalātas deputāts Leonīds Sluckis, kura vadītā parlamenta komiteja atbild par Neatkarīgo Valstu Sadraudzības lietām, Eirāzijas integrāciju un attiecībām ar tautiešiem ārzemēs. "Par konkrētiem soļiem runāt būtu pāragri (..), tomēr es ceru, ka iespējams pretējs solis - uz krievu valodas statusa atgūšanu Ukrainai," viņš piebildis.
Slucka vērtējumā šis Augstākās Radas lēmums ir viens no "ģeopolitiskā civilizāciju cīniņa" izpausmēm. "Tomēr ceru, ka šis negatīvais solis nesarežģīs mūsu sadarbību ar nākamo Ukrainas koalīcijas valdību. Un šī sadarbība, protams, norisināsies krievu valodā," viņš paziņojis.
