Vācijas ārlietu ministrs: Eiropas pārdalīšana kļuvusi pavisam reāla
Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers pēc tikšanās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču otrdien žurnālistiem sacīja, ka situācija Eiropā, kuru iepriekš visi uzskatīja par neiespējamu – Eiropas pārdalīšana –, ir kļuvusi par reālu.
"Krimā notiks referendums, un Krievija ir devusi signālu, ka ir gatava uzņemt [Krimu savā sastāvā kā federācijas] subjektu. Tā ir visas Eiropas problēma, jo teritoriju integritātes apšaubīšana ir nepieļaujama," klāstīja ministrs.
Šteinmeiers uzsvēra, ka ir darīts daudz, lai šādu situāciju nepieļautu, un ir jāturpina strādāt, lai pārliecinātu Krieviju, ka referendumam Krimā nav jānotiek tik drīz. "Nepieciešamā laikā darīsim nepieciešamas lietas," teica Šteinmeiers.
Vācijas ārlietu ministrs norādīja, ka joprojām ir jāmeklē risinājumi situācijas deeskalācijai. "Esam jau daudz darījuši, lai nepieļautu to, kas gatavojas notikt," teica Šteinmeiers, piebilstot, ka "jāmēģina Krieviju pārliecināt, ka referendumam nav jānotiek tik drīz, un jo īpaši svētdien".
Patlaban neviens nevēlas mesties sankciju jūrā, uzsvēra Vācijas ārlietu ministrs, norādot, ka Eiropa ir gatava meklēt visas diplomātiskās iespējas. Vienlaikus viņš atzina, ka pašlaik tiek runāts par vīzu ierobežojumiem, tomēr sankcijas varētu būt arī daudz stingrākas. "Ja [Krimā] referenduma rezultāti būs tādi, kādi tie būs, mums vajadzēs meklēt jaunus ceļus," sacīja Šteinmeiers.
Pēc tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Šteinmeiers atkārtoti norādīja, ka Baltijas reģions ir drošībā. To uzsvēra arī Rinkēvičs: "Ir ļoti būtiski šobrīd dot skaidru signālu gan Eiropas Savienības, gan NATO valstīm, jo sevišķi Baltijas reģionā, ka šis reģions ir absolūti drošs. Jau zināt, ka ir pastiprināta Baltijas gaisa telpas kontrolēšana. Domāju, ka ir jārunā arī par pastāvīgu NATO militāro mācību, dažādu veidu pasākumu organizāciju."
Analizējot notiekošo Ukrainā, Rinkēvičs teica: "Mēs ļoti gribētu cerēt, ka veselais saprāts uzvarēs un Krimas aneksijas nebūs. Taču gadījumā, ja būs, mēs runājām par to, ka Eiropas Savienības atbildei ir jābūt efektīvai – gan politiskā, gan citā ziņā pietiekami efektīvai."
Vācijas ārlietu ministrs otrdien tikās arī ar Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu.
Vizītes laikā pārrunātas divpusējās attiecības, Eiropas Savienības un NATO aktualitātes un situācija Ukrainā.
Jau vēstīts, ka Krimas parlaments 6.martā pieņēma lēmumu par šīs Ukrainas sastāvā esošās autonomās republikas iestāšanos Krievijā federācijas subjekta statusā un nolēma 16.martā rīkot referendumu par pievienošanos Krievijai. Ukrainas Tieslietu ministrija paziņojusi, ka šis Krimas parlamenta lēmums ir neleģitīms.
Pašlaik Krimu faktiski kontrolē Krievijas spēki bez pazīšanās zīmēm, kas Ukrainas bruņotos spēkus ir aplenkuši to bāzēs.
Krima bija Krievijas sastāvā līdz 1954.gadam, kad toreizējais Padomju Savienības līderis Ņikita Hruščovs nolēma to pievienot Ukrainai. Krimai nav sauszemes robežas ar Krieviju.
Apmēram 58% Krimas iedzīvotāju ir etniskie krievi, ceturtā daļa – ukraiņi, bet aptuveni 12% – Krimas tatāri.
BNS
