Norvēģija cer uz Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO

Ministru diskusijā, kas notika piektdien, bet pārraidīta tika šovakar, piedalījās arī Igaunijas aizsardzības ministra vietnieks Svens Sakovs.

Norvēģijas aizsardzības ministre Īne Ēriksena Sēreide uzsvēra, ka Zviedrija un Somija ir laipni aicinātas pievienoties NATO kā pilnvērtīgas locekles.

Debatēs ministre norādīja, ka Ukraina, līdzīgi kā Somija un Zviedrija, ir NATO partnervalsts kopš 1997.gada.

Sakovs savukārt norādīja, ka Ukraina nav pirmā neatkarīgā valsts, pret kuru Krievija izmantojusi militāru spēku, savu agresiju pamatojot ar krievu minoritātes aizsargāšanu. Viņš atgādināja, ka līdzīga situācija bijusi arī pirms sešiem gadiem Gruzijā, kā arī Krimas kara laikā vēl 19.gadsimta vidū.

Krimas krīze ir pamudinājusi aizdomāties par ģeopolitiku un to, vai politikā atgriežas spēka un varas izrādīšana, pārbīdot ģeogrāfiskās robežas.

"Krievijai ģeopolitika bijusi viņu galvenā ideja. Viņiem tā vienmēr bijusi ģeopolitika. (..) mēs vairāk ticam vērtību virzītai ārlietu un drošības politikai. Mēs ticam demokrātijai, brīvībai un cilvēktiesībām," norādīja Zviedrijas aizsardzības ministre Karina Enstrēma, piebilstot, ka šo atšķirīgo nostāju sadursme tagad redzama Ukrainā.

Ukrainas krīze atgādinājusi pasaulei arī par Krievijas militāro spēku un likusi aizdomāties, vai Maskavas agresija nav atbilde uz NATO izplešanos pēdējo desmitgažu laikā.

Kā jau ziņots, Krievija kopš 28.februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas, no kurām vairākas ieņemtas.

Krimas reģionālais parlaments paziņojis, ka 16.martā pussalā notiks referendums par pievienošanos Krievijai.

Ukrainas valdība un starptautiskā sabiedrība uzstāj, ka Krievijas militārās okupācijas apstākļos sarīkotais referendums būs neleģitīms un tā rezultāti netiks atzīti.

LETA