Aprit trīs gadi kopš Sīrijas kara sākuma

2011.gada 15.martā - dažas nedēļas pēc tam, kad tautas protestos bija gāzti diktatori Tunisijā un Ēģiptē - Sīrijas dienvidu pilsētā Daraā sākās protesti saistībā ar pusaudžu aizturēšanu par grafiti, kas izveidoti pret valdošo prezidenta Bašara al Asada režīmu.

"Tauta vēlas režīma krišanu," pusaudži rakstīja uz sienām, atbalsojot noskaņojumu, kas valdīja citās valstīs, kuru pārņēma protestu kustība, kas iemantoja Arābu pavasara nosaukumu.

Asada režīms reaģēja ar spēku, un tika vēstīts par pirmajiem upuriem, tomēr protesti kļuva arvien plašāki, bet, protestiem vēršoties plašumā, arī spēks, kas tika vērsts pret demonstrantiem, pieauga, cenšoties apslāpēt saucienus pēc izmaiņām.

Ik piektdienu pēc musulmaņu iknedēļas lūgšanām notika demonstrācijas, kas nereti pārauga vardarbībā, bet sabiedrības pozīcija kļuva arvien stingrāka.

Civiliedzīvotāji ņēma rokās ieročus, karavīri un ģenerāļi dezertēja no Sīrijas armijas un nemieri pārvērtās par pilsoņu karu pēc tam, kad 2012.gada februārī Asada režīms bombardēja Homsas pilsētu valsts centrālajā daļā.

Divus gadus vēlāk karš, kā šķiet, ir nonācis strupceļā, dažiem pesimistiskāk noskaņotajiem pat pieļaujot, ka tas turpināsies vēl desmit vai pat 15 gadus.

Lielas Sīrijas teritorijas kontrolē nemiernieki, kas tagad sākuši arī cīņas savā starpā, jo viņu vidū iefiltrējušies arī džihādistu grupējumi, kas saistīti ar starptautisko teroristu organizāciju "Al Qaeda".

Tomēr valdība saglabājusi kontroli visplašāk apdzīvotajos valsts reģionos, un Asada stratēģija ir aizsargāt "noderīgo Sīriju" - piekrasti, lielākās pilsētas valsts ziemeļos un dienvidos, kā arī galvenos ceļus.

Režīma spēki virzās trīs frontēs: Damaskas dienvidos, stratēģiskajā Kalamunas reģionā pie Libānas robežas, lai nepieļautu piegādes nemierniekiem, un Alepo reģionā valsts ziemeļos.

Alepo, kas reiz bija Sīrijas komerciālā galvaspilsēta, Asada režīma armija ir atguvusi pilsētas rietumu daļu, kā arī ieguvusi kontroli tās piepilsētās nemiernieku kontrolētajos austrumos, atverot netālu esošo lidostu.

Nemiernieki uz vietas ignorē Sīrijas politisko opozīciju, kas pārsvarā darbojas trimdā un ko ir atzinušas Rietumvalstis, kas cer sarunu ceļā izbeigt konfliktu.

Neskatoties uz sašķeltību, Sīrijas opozīcija uzstāj, ka nav iespējams politisks risinājums ar Asada piedalīšanos, tomēr šā gada sākumā notikušajās sarunās Ženēvā opozīcijas un valdības delegācijas ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) starpniecību nespēja panākt vienošanos.

Šonedēļ Sīrijas režīma aprindās sākās darbs pie prezidenta vēlēšanām, kurās Asads gatavojas kandidēt uz vēl vienu prezidenta amata termiņu. Ja viņš kandidēs, uzvara ir neizbēgama, stiprinot viņa pozīciju, ka ir tautas vēlēts un leģitīms valsts vadītājs, kas cīnās pret ārvalstu atbalstītu terorismu valstī.

Tomēr Asada režīms tiek apsūdzēts par plašu pārkāpumu spektru un tūkstošiem cilvēku spīdzināšanu, tostarp nometot tā dēvētās cilindru bumbas. Asada režīms tiek vainots par tādu ieroču un taktiku izmantošanu, ar kurām nevar izšķirt starp civiliedzīvotājiem un nemierniekiem, tādējādi tādi uzbrukumi esot nelikumīgi.

Vienlaikus par tiesību pārkāpumiem tiek apsūdzēti arī nemiernieki, tostarp džihādistu grupējums "Irākas un Levantes islāma valsts".

ANO bēgļu lietu aģentūra piektdien paziņoja, ka trīs gadus ilgušā kara rezultātā deviņi miljoni cilvēku ir aizbēguši no savām mājām. Vairāk nekā 2,5 miljoni Sīrijas iedzīvotāju ir reģistrēt ir bēgļu statusā kādā no Sīrijas kaimiņvalstīm vai  arī gaida reģistrāciju, bet vairāk nekā 6,5 miljoni cilvēku patvērumu meklējuši prom no mājām citviet valstī.

Kopējais cilvēku skaits, kas ir pametuši savas mājas tagad pārsniedz 40% no Sīrijas pirmskara laika iedzīvotāju skaita, norādīja ANO.

Sīrijas bruņotie spēki piektdien iegāja nemiernieku bastionā Jabrudā, tomēr neskatoties uz pēdējā laika panākumiem, eksperti norāda, ka režīmam trūkst cilvēku resursu, lai atgūtu kontroli lielākajā daļā zaudētās teritorijas.