Krima pasludināta par neatkarīgu no Ukrainas un pievienosies Krievijai

Par atbilstošu lēmumu nobalsojuši 85 no reģionālā parlamenta 100 deputātiem, pavēstīja parlamenta preses dienests.

"Krimas Autonomās Republikas Augstākās padomes 2014.gada 17.marta ārkārtas sēdē pieņemts lēmums "Par Krimas neatkarību". Par to nobalsoja 85 deputāti," teikts paziņojumā.

Krimas parlaments arī pieņēma aicinājumu Krievijai uzņemt Krimu tās sastāvā.

"Krimas Republika Krimas Autonomās Republikas Augstākās padomes personā vēršas pie Krievijas Federācijas ar piedāvājumu uzņemt Krimas Republiku Krievijas Federācijas sastāvā kā jaunu Krievijas Federācijas subjektu ar republikas statusu."

Lēmums stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi.

Krima arī nolēmusi vērsties pie ANO, pie visām pasaules valstīm, lūdzot to atzīt par neatkarīgu valsti.

"Sākot ar dienu, kad šis lēmums stājies spēkā, Krimas Republikas teritorijā netiek piemērota Ukrainas likumdošana, netiek izpildīti Ukrainas Augstākās radas un citu Ukrainas valsts orgānu lēmumi, kas stājušies spēkā pēc 21.februāra."

"Ukrainas valsts orgānu darbība Krimas teritorijā tiek izbeigta, to pilnvaras, īpašums un naudas līdzekļi pāriet Krimas Republikas valdības noteikto valsts orgānu rīcībā," teikts lēmumā.

Augtākās tiesu institūcijas Krimas teritorijā ir atbilstošās apelāciju tiesas, kas atrodas Krimas Republikas un īpašā statusa pilsētas Sevastopoles teritorijās.

Ukrainas valsts īpašums, kas šī lēmuma pieņemšanas brīdī atrodas Krimas Republikas teritorijā, ir Krimas Republikas īpašums, nolēmuši Krimas parlamentā.

Sākot 30.martu, Krima pāries uz Maskavas laiku, kas no pašreizējā vietējā laika atšķiras par divām stundām, tviterī ierakstījis separātistu premjers Sergejs Aksjonovs.

Svētdien Krimā notikušajā referendumā atbilstoši galīgajiem rezultātiem 96,77% tā dalībnieku nobalsojuši par pussalas pievienošanu Krievijai, pirmdien žurnālistiem pavēstīja referenduma organizēšanas komisijas priekšsēdētājs Mihails Mališevs.

Ukrainas Vēlētāju komitejas Krimas nodaļas priekšsēdētājs Andrijs Krisko paziņojis, ka referenduma gaitā bijuši neskaitāmi pārkāpumi un to nevar uzskatīt par pilsoņu patiesās gribas izpausmi.

Galvenā falsifikāciju shēma bijusi vienkāršotā procedūra, kādā cilvēki referenduma dienā balsošanas iecirkņos iekļauti papildu sarakstos. Cilvēku skaits, kas šādā veidā iekļauts sarakstos, dažos iecirkņos bijis "anomāls". Balsot referendumā varējuši arī Krievijas pilsoņi.

Ukrainas valdība un starptautiskā sabiedrība referendumu, kas notika Krievijas militārās okupācijas apstākļos, uzskata par nelikumīgu. Krimas tatāri, kas ir 12-15% no pussalas iedzīvotājiem, referendumu boikotēja.

Sagaidāms, ka Eiropas Savienība (ES) pirmdien noteiks sankcijas Krievijai, to sodot par Krimas okupāciju.

Mediji jau iepriekš, atsaucoties uz saviem avotiem, ziņojuši par Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvākā loka cilvēkiem - kā valsts amatpersonām, tā darījuma partneriem un oligarhiem -, kas varētu tikt iekļauti ES sankciju sarakstā.

Viņu vidū tiek minēts arī aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un parlamenta augšpalātas spīkere Valentīna Matvijenko, kā arī uzņēmumu "Rosņeftj" un "Gazprom" vadītāji Igors Sečins un Aleksejs Millers.

Paša Putina un viņa ārlietu ministra Sergeja Lavrova sankciju sarakstā gan neesot, vismaz pagaidām.

Krimas pussalu kopš 28.februāra ir okupējis Krievijas karaspēks.

LETA, Foto: AFP/LETA