Putins: Krimā būs 3 valsts valodas; viņš paraksta lēmumu par aneksiju
Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Pasaulē

Putins: Krimā būs 3 valsts valodas; viņš paraksta lēmumu par aneksiju

Jauns.lv

(Papildināta) Krimā būs trīs valsts valodas - krievu, ukraiņu un Krimas tatāru -, otrdien paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, uzstājoties ar Krimas pievienošanai veltītu uzrunu. Viņš teica, ka Krima esot neatņemama Krievijas sastāvdaļa un parakstīja aneksiju.

Putins: Krimā būs 3 valsts valodas; viņš paraksta ...

"Mēs ar cieņu attiecamies pret visām tautībām, kas dzīvo Krimā. Tās ir viņu kopīgās mājas, viņu dzimtene. Un būs pareizi, ja Krimā, un es zinu, ka paši Krimas iedzīvotāji to atbalsta, būs trīs valsts valodas ar līdzvērtīgām tiesībām - krievu, ukraiņu un Krimas tatāru," uzsvēra Putins.

Putins savā runā nosodīja 1954.gadā toreizējās Padomju Savienības vadības pieņemto lēmumu Krimu, kas līdz tam bija Krievijas sastāvā, pievienot Ukrainai, un teica, ka saistībā ar šo lēmumu notikuši daudzi "pārkāpumi".

Krievijas prezidents salīdzināja gaidāmo Krimas pievienošanu Krievijai ar 1991.gadā Ukrainas pasludināto neatkarību no Padomju Savienības.

Putins arī teica, ka Krievija nevēloties Ukrainas sadalīšanu.

" Es gribu, lai jūs mani sadzirdētu, dārgie draugi. Neticiet tiem, kuri jūs baida ar Krieviju, kliedz par to, ka pēc Krimas sekos citi [Ukrainas] reģioni. Mēs negribam Ukrainas sadalīšanu. Mums tas nav vajadzīgs," sacīja Krievijas prezidents.

Putins uzsvēra, ka Krievija aizstāvēs krievvalodīgo intereses Ukrainā.

"Ukrainā dzīvo un dzīvos miljoni krievu cilvēku, krievvalodīgu pilsoņu, un Krievija vienmēr aizstāvēs viņu intereses ar politiskiem, diplomātiskiem un tiesiskiem līdzekļiem. Taču pirmām kārtām pašai Ukrainai ir jābūt ieinteresētai, lai šo cilvēku tiesības un intereses tiktu garantētas, tajā ir ķīla stabilitātei, Ukrainas valstiskumam un teritoriālajam veselumam,"  sacīja Krievijas prezidents.

Viņš arī teica, ka ir pret to, lai pie Krievijas robežām "saimniekotu militāra organizācija", ar to domājot NATO.

"Mēs esam pret to, lai militāra organizācija saimniekotu pie mūsu žoga, līdzās mūsu mājām vai mūsu vēsturiskajās teritorijās. Ziniet, es vienkārši nevaru iedomāties, ka mēs brauksim uz Sevastopoli ciemos pie NATO jūrniekiem. Viņi, starp citu, ir lieliski puiši, tikai labāk lai brauc pie mums ciemos uz Sevastopoli nekā mēs pie viņiem," klāstīja Putins.

Viņš kritizēja Rietumvalstu politiku Ukrainas jautājumā

"Visam ir savas robežas, un Ukrainas gadījumā mūsu Rietumu partneri ir šķērsojuši līniju, izturējušies rupji, bezatbildīgi un neprofesionāli," sacīja Krievijas prezidents.

Viņš teica, ka Rietumvalstis apzinās, ka Ukrainā dzīvo miljoniem krievu.

"Cik lielā mērā gan ir jāzaudē politiskā izjūta un mēra izjūta, lai nespētu paredzēt visas savas rīcības sekas. Krievija atradās uz robežas, no kuras jau vairs nevarēja atkāpties," sacīja Krievijas prezidents.

Putins arī kritizēja pašreizējo Ukrainas valdību.

"Apvērsuma galvenie izpildītāji bija nacionālisti, neonacisti, rusofobi un antisemīti. Tieši viņi lielā mērā vēl šodien nosaka dzīvi Ukrainā,"  teica Krievijas prezidents.

Jau ziņots, ka Krimas autonomās republikas parlaments pirmdien pasludināja Krimas neatkarību no Ukrainas un vērsās pie Krievijas ar lūgumu uzņemt Krimu Krievijas sastāvā.

Krievijas bruņoto spēku kontrolētajā Krimā svētdien notika referendums par pussalas pievienošanu Krievijai. Uz Krieviju orientētā vietējā valdība ir paziņojusi, ka vairāk nekā 96% referenduma dalībnieku atbalstījuši iestāju Krievijas Federācijā. Savukārt Ukrainas centrālā valdība, kas vēlas valsts integrāciju Eiropas Savienībā, un Rietumvalstis referendumu neatzīst par likumīgu, norādot, ka tas pārkāpj Ukrainas konstitūciju un starptautiskās tiesības.

LETA/Foto:  AFP, LETA