ASV viceprezidents Baidens sola Krievijai jaunas sankcijas

Pēc viņa teiktā, ASV ar partnervalstīm Eiropā apspriedīs gāzes un naftas piegāžu diversifikācijas jautājumu, cenšoties uzlabot reģiona enerģētisko drošību.

Vienlaikus Vašingtona ir gatava sniegt ekonomisko palīdzību Ukrainai, lai situācija šīs valsts tautsaimniecībā stabilizētos jau līdz prezidenta vēlēšanām.

"Krievijas politiskā un ekonomiskā izolācija tikai pieaugs, ja tā turpinās uzsākto ceļu, un tā patiesībā sagaidīs papildu sankcijas no ASV un Eiropas Savienības (ES) puses," norādīja Baidens, kas ieradies vizītē Varšavā.

Runājot kopīgā preses konferencē pēc tikšanās ar Polijas prezidentu Donaldu Tusku, viņš norādījis, ka ASV ļoti nopietni vērtē draudus reģionā, tādēļ arī Polijā dislocēti papildu iznīcinātāji.

"Krimas aneksija, ko veikusi Krievija, nedrīkst būt pieņemama nevienai pasaules valstij - arī Polijai, jo tā maina ģeopolitisko situāciju šajā pasaules daļā, palielina risku visai Austrumeiropai un tam var būt sekas arī attiecībā uz visu pasauli," piebildis Polijas valdības vadītājs.

ASV viceprezidents uzsvēris, ka Krievija atklājusi savus patiesos mērķus Ukrainā, piedāvājot visdažādākos argumentus, lai attaisnotu rīcību, kas nav nekas cits kā "zemes sagrābšana". Uz Ukrainas demokrātiskajiem centieniem Krievija atbildējusi ar "nekaunīgu militāru iebrukumu, mērķtiecīgi uzkurinot etnisko spriedzi Ukrainā", viņš norādījis.

Kā uzskata Baidens, šobrīd ir svarīgāk nekā jebkad, lai visi domubiedri "runātu vienā balsī".

"Kopā ar Poliju un visu starptautisko sabiedrību mēs nosodām uzbrukumu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei un acīmredzamu starptautisko tiesību pārkāpumu, [ko veicis Krievijas prezidents Valdimirs] Putins. Viņi atbalstīja referendumu Krimā, ko noraidījusi praktiski visa pasaule. Mēs nosodām uzbrukumu Ukrainas neatkarībai. Krievija mēģina legalizēt vienas Ukrainas daļas aneksiju, bet mēs esam izpratuši viņu maldinošo loģiku. Krievijas lēmumus neatbalsta pat Ķīna," viņš izteicies.

Baidens otrdien Varšavā tiksies arī ar Polijas prezidentu Broņislavu Komorovski un Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu, bet trešdien Viļņā - ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti un Latvijas prezidentu Andri Bērziņu. Šo tikšanos laikā viņš gatavojas apliecināt partnervalstu vadītājiem Vašingtonas gatavību pildīt savas saistības, kas paredzētas NATO līguma 5.pantā, kurš ietver kolektīvais aizsardzības principu.

Tomēr augsta Baltā nama amatpersona pirms Baidena ierašanās Polijā norādīja, ka viņš "neapspriedīs nekādas izmaiņas pretraķešu aizsardzības stratēģijā Austrumeiropā (..), kas veidota, lai reaģētu uz ballistisko raķešu draudiem no jebkuras vietas, bet ne no Krievijas".

Kā ziņots, Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Krimas, kā arī Sevastopoles pašpasludinātie līderi otrdien parakstīja līgumu par Ukrainai piederošās pussalas aneksiju. Īsi pirms tam Putins izskatīšanai Federācijas padomē iesniedza attiecīgu likumprojektu par okupētās Ukrainas teritorijas aneksiju, uzņemot Krimu un Sevastopoles pilsētu Krievijas sastāvā divu atsevišķu federālo subjektu statusā.