Pirms 458 miljoniem gadu Zemē vienlaikus esot ietriecies asteroīds un tā pavadonis

Pēc nelielām, planktonam līdzīgām fosilijām zinātnieki noteikuši, ka divi līdzās esoši krāteri ir viena vecuma.

Atklājums tika prezentēts 45.Mēness un planētu zinātņu konferencē Teksasā. Vēlāk tas tiks publicēts arī akadēmiskajā žurnālā "Meteoritics and Planetary Science".

Tomēr citi zinātnieki norāda, ka krāteri varētu būt radušies ar dažu nedēļu, mēnešu vai pat gadu atstarpi.

Ir zināmi vairāki dubultie krāteri, taču joprojām nerimst diskusijas par to rašanās datumu precizitāti. "Dubultas sadursmes krāteriem jābūt viena vecuma, citādi tie ir vienkārši divi krāteri, kuri atrodas viens otram līdzās," norāda Astrobioloģijas centra Madridē pētnieks Jenss Orme.

Orme un viņa kolēģi pēta divus krāterus Loknē un Malingenā, kuri atrodas 16 kilometru attālumā viens no otra. Loknes krātera diametrs ir aptuveni 7,5 kilometri, bet Malingenas krāteris ir apmēram desmit reizes mazāks.

Novērojumi liecina, ka 15% Zemei tuvo asteroīdu ir pavadoņi, taču šādu krāteru ir visai maz.

Pēdējos gados Orme ar komandu veicis 145 metrus dziļus urbumus Malingenas krāterī. Sadursmes laikā tur bija jūra, tāpēc krāterī sakrājušās nogulsnes, pēc kurām varēja noteikt tā vecumu.

"Ja vien pats neesat novērojis sadursmi, ir neiespējami pierādīt, ka krāteri izveidojušies vienlaicīgi," sacīja Londonas Impērijas koledžas zinātnieks Garets Kolinss, kurš nav saistīts ar pētījumu. "Taču šajā gadījumā pierādījumi ir diezgan pārliecinoši. Ģeogrāfiskais tuvums un līdzīgais vecums liek domāt, ka tā varētu būt bijusi vienlaicīga sadursme ar Zemi."

Aprēķināts, ka Loknes asteroīda diametrs esot bijis aptuveni 600 metri, bet Mailingenas - ap 250 metriem.

LETA, Foto: ekrānuzņēmums no bbc.com