Igaunijas bruņoto spēku komandieris noliedz militāru apdraudējumu no Krievijas
Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālmajors Riho Terrass ceturtdien paziņoja, ka ASV izlūkošanas ziņojums par Krievijas draudiem Baltijas valstīm nav tāds, no kura jāizdara dramatiski secinājumi, un Igaunijai militāra apdraudējuma neesot.
"Skaidrs ir tas, ka notikumu attīstība Ukrainā mūs dara patiešām bažīgus," bruņoto spēku preses dienests citēja Terrasa teikto. "Mūsu izlūkošanas vienības ļoti cieši novēro Krievijas bruņoto spēku kustību un mums ir ļoti detalizēts pārskats par to. Pamatojoties uz to informāciju, es varu apstiprināt to, ko esmu teicis jau iepriekš: Igaunijai vai Baltijas valstīm kopumā pašlaik nav nekāda militāra apdraudējuma. ASV izlūkošanas ziņojuma scenārija daļa, kas aplūko Piedņestru un Baltijas valstis, ir hipotētiska un pašlaik tai nav īsta pamatojuma. Krievijai trūkst spēju īstenot tik dārgu operāciju," paskaidroja Igaunijas bruņoto spēku komandieris.
ASV Kongresa apakšpalātas Bruņoto spēku komisijas locekļi no Republikāņu partijas ir brīdinājuši , ka Krievija varētu iebrukt Ukrainas austrumu un dienvidu daļās, Moldovas Piedņestras reģionā, kā arī mēģināt sagrābt Baltijas valstu teritorijas, vēstīja ASV raidsabiedrība CNN.
Komisija secinājusi, ka ir "dziļas bažas, ka Maskava varētu iebrukt Ukrainas austrumos un dienvidos, virzīties uz rietumiem Piedņestrā un arī censties sagrābt zemes Baltijā".
CNN norādīja, ka brīdinājums ir daļa no slepenas vēstules, ko Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komisija nosūtījusi Baltajam namam. Vēstule vēlāk tika publiskota pēc tam, kad ASV armija un izlūkošanas amatpersonas iesniedza Kongresam informāciju par iespējamo Krievijas rīcību.
ASV valdības amatpersonas norādījušas, ka nekas nav drošs, tomēr pēdējo trīs četru dienu laikā ir bijušas vairākas satraucošas pazīmes. ASV amatpersonas uzskata, ka vairāk nekā 30 tūkstoši Krievijas karavīru atrodas Ukrainas robežas tuvumā, bet Krievijas papildu spēki atrodas trauksmes gatavībā un ir mobilizēti pārvietoties, kas sniedz Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam iespējas strauji iesūtīt karaspēku Ukrainā, nedodot ASV iespējas paredzēt, kas notiks, vēstīja CNN.
Izlūkošanas ziņojumā arī teikts, ka karavīru uz Krievijas un Ukrainas robežas ir "ievērojami vairāk" kā nepieciešams mācībām, ar kurām Krievija pamato savas aktivitātes, kā arī nav pazīmju, ka spēki veic kustību, lai atgrieztos savās bāzēs. Turklāt karavīru vidū ir daudz motorizēto vienību, kas var pārvietoties strauji. Papildus īpašo spēku, gaisa desantnieku, gaisa transporta un citas vienības arī citviet Krievijā atrodas augstākā mobilizācijas stāvoklī nekā tām vajadzētu būt, norādīja raidsabiedrība.
Igaunijas, NATO un ASV izlūkošanas aģentūras cieši sadarbojas un apmainās ar informāciju par pašreizējo drošības situāciju.
Reaģējot uz ziņojumu, Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs ceturtdien sacīja, ka Krievijai nav spēju, lai sagrābtu NATO dalībvalstis.
"Krievijai nav spēju atentātam pret aliansi, tai nav arī nedz finanšu, nedz militāro spēju, lai to izdarītu," viņš teica radiostacijai "Laisvoji banga", tomēr piebilda, ka pēc Krimas aneksijas Krievija varētu mēģināt iebrukt Ukrainas austrumos vai Moldovā.
BNS
