Prokremliski aktīvisti apsver referenduma rīkošanu Igaunijas ziemeļaustrumos

"Aprīlī Tallinā notiks divas demonstrācijas, kuras organizē apvienība "Krievi Igaunijā" ("Russkije v Estoņiji")," ziņoja Krievijas laikraksts "Izvestija".

"Pirmo ir plānots sarīkot 12.aprīlī pie Krievijas vēstniecības. Dalībnieki tajā paudīs solidaritāti ar Krimu un Ukrainas dienvidaustrumu apgabaliem. Otrā demonstrācija ir plānota 20.aprīlī Igaunijas parlamenta ēkas priekšā. Šajā sanāksmē organizatori plāno pievērst uzmanību faktam, ka lielāko daļu Igaunijas lielpilsētu ir dibinājuši krievi vai tās ir bijušas Krievijas daļa. Mēs runājam par Tartu (Jurjevu), Narvu, Tallinu (Rēveli) un citām pilsētām. Tiek plānots izvirzīt jautājumu par iespēju sarīkot referendumu par pašnoteikšanos," ziņoja "Izvestija".

Apvienības "Krievi Igaunijā" līderis Jurijs Žuravļovs laikrakstam paziņoja, ka tagad ir iespējams jebkurā laikā pārskatīt daudzu teritoriju, kas tagad ir Igaunijas daļa, pašreizējā statusa leģitimitāti, un ka tam ir vajadzīga tikai politiska griba.

"20.aprīlī mēs iznāksim [demonstrācijā] ar plalātiem, kuriem jāatgādina varas iestādēm, ka atšķirībā no deviņdesmitajiem gadiem Krievija šodien ir stipra," teica Žuravļovs. Viņš sacīja, ka notikumiem Ukrainā jāliek arī Igaunijas varas iestādēm padomāt par to, vai kas līdzīgs nevar atkārtoties Igaunijā.

Cits krievvalodīgo aktīvists Dmitrijs Linters, kuru "Izvestija" raksturoja kā kustības "Pasaule bez robežām" ("Mir bez graņic") Igaunijas nodaļas prezidija locekli, sacīja, ka Igaunijas ziemeļaustrumos dzīvo 160 līdz 180 tūkstoši krievvalodīgo iedzīvotāju. Ja katrs otrais no viņiem kļūtu politiski aktīvs, tad būtu iespējams izveidot referenduma iniciatīvas grupas un pieprasīt referendumu par atdalīšanos no Igaunijas, teica Linters.

Liners sacīja, ka viņš rēķinās ar to, ka nav viegli likt cilvēkiem rīkoties. "Igaunija ir policejiska valsts, bet, izsakoties metaforās, šeit ir silts, tumšs un mitrs, un ir ērti tiem, kas pie tā pieraduši. Cilvēki mēdz dzīvot šādi, un ir vajadzīgs daudz pūļu, lai izvestu viņus dienas gaismā un liktu viņiem saprast, ka viņiem jācīnās par savām tiesībām," teica Linters.

Viņš piebilda, ka 20.aprīļa demonstrācijas nolūks ir būt par stimulu un ka Igaunijā dzīvojošajiem krieviem ir jāsaprot, ka aiz viņiem stāv Krievija.

Abas publiskās sapulces ir reģistrējusi Tallinas pilsētas pašvaldība.

Krievijas laikraksts arī intervēja vēsturnieku - Igaunijas Mākslas akadēmijas profesoru Dāvidu Vsevjovu, kurš sacīja, ka šie plānotajiem notikumiem nebūs būtisku seku. "Šeit ir brīva valsts, un katrs var pulcēties, kur grib un kad grib," sacīja Vsevjovs. "Es nesāktu runāt par kādām tendencēm. Pasaulē tagad notiek tik svarīgi notikumi, salīdzinājumā ar kuriem demonstrācija Igaunijā ir nieks," sacīja vēsturnieks.

Igaunijas Iekšējās drošības dienesta preses sekretārs Andress Kahars komentāros portālam "Delfi" pavēstīja, ka "nav nekā cita ko teikt kā tikai to, ka divi krievu ekstrēmisti - Linters un Žuravļovs - mēģina uzkurināt saspīlējumu, greznojoties ar fiktīvu kustību, savienību un apvienību tituliem".

Žuravļova vārds parādījās medijos pēc 2007.gada aprīļa notikumiem, kad viņš bija viens no cilvēkiem, kuri izlaupīja vairākus veikalus Tallinas centrā krievvalodīgo nekārtībās pēc padomju karavīru pieminekļa - tā sauktā "Bronzas kareivja" - pārvietošanas no pilsētas centra uz karavīru kapiem nomaļākā vietā. 2008.gadā Harju apriņķa tiesa piesprieda Žuravļovam nosacītu sodu par pārtikas veikala "Westman" izlaupīšanu un alus kastes nozagšanu kādā veikalā. Žuravļovs ir nosaucis sevi par vienu no Igaunijas prokremliskā grupējuma "Nakts sardze" ("Nočnoj dozor") līderiem.

Lintera vārds ir bieži parādījies medijos saistībā ar dažādām prokremlisku aktīvistu iniciatīvām Igaunijā un citur. Viņš bija viens no apsūdzētajiem masu nemieru organizēšanā Igaunijā un citur, bet viņa vaina netika pierādīta tiesā.