Afganistānā garīgi slimos ārstē pieķēdētus netīrās būdās. FOTO
Pastāv uzskats, ka šīs būdiņas it kā ārstēšanai patiesībā ir reliģisko fanātu peļņas gūšanas veids.
Pasaulē

Afganistānā garīgi slimos ārstē pieķēdētus netīrās būdās. FOTO

Jauns.lv

Mazā betona telpā un ar smagu ķēdi ap potītēm – tā Afganistānas Džalalabadas provincē ārstē cilvēkus, kurus uzskata par garīgi slimiem vai ar neizprotamu uzvedību un raksturu. Tiek uzskatīts, ka 40 dienas pieķēdētā stāvoklī uz dubļainas grīdas vīriešu veselību vērš uz labu.

Afganistānā garīgi slimos ārstē pieķēdētus netīrās...

23 gadus vecais Džalaludins nav izdarījis nekādu noziegumu. Viņš tikai ir nedaudz īpatnējāks par citiem un puisim bieži ir garastāvokļa maiņas. Džalalabadas ierēdņi uzskata, ka šādiem cilvēkiem vajag 40 dienas pavadīt tā dēvētajā „svētnīcā”, ko sauc par Mia Ali Baba. Tā ir vieta, kur nonāk provinces „dīvainīši”.

Šie cilvēki dienu un nakti pavada saķēdētām kājām un guļot uz grīdas. Ķēdes važas viņu potītēs izberzušas pušumus, kas karstajā klimatā nereti sāk pūžņot un barot mušas. Ieslodzīto pacientu ekskrementi atrodas būdiņas stūrī. Viņi tiek baroti ar maizi, melnajiem pipariem un ūdeni, un mazgāt drīkst tikai seju, rokas un kājas. Klīnikā esošie 40 dienas nedrīkst sarunāties ar citiem.

Šādas „svētnīcas” Afganistānā ir vairākas, un parasti tajās strādā reliģiski fanātiķi. Džalalabadas garīgo slimību klīnikas apsargs Mia Subadars stāsta: „Tas ir liels gods šeit būt un redzēt, kā simtiem nestabilu cilvēku četrdesmit dienu laikā izveseļojas”.

Šie cilvēki dienu un nakti pavada saķēdētām kājām un guļot uz grīdas. Ķēdes važas viņu potītēs izberzušas pušumus, kas karstajā klimatā nereti sāk pūžņot un barot mušas. Ieslodzīto pacientu ekskrementi atrodas būdiņas stūrī.

Pacienti Afganistānas garīgās veselības klīnikā, kur jāpavada 40 dienas

Visbiežāk šeit pacientus nogādā ģimene, maksājot naudu par 40 dienu ārstniecības kursu. Viens no cilvēkiem, kurš pabijis Mia Ali Babā, 40 gadus vecs afgānis izdevumam „Huffington Post” sacīja: „Mani te atsūtīja paša brāļi. Nezinu, kas tieši ar mani nebija kārtībā, bet man bieži vien bija svārstīgs noskaņojums. Es esmu normāls, taču, kad izeju no mājas, bērni mēdz kliegt – paskaties, trakais!!! Un sāk mest ar akmeņiem. Tad es tiešām kļūstu traks. Reizēm es šaubos, vai pat esmu cilvēks...”

Afganistānas varasiestāžu oficiālā nostāja pret šādām „svētnīcām” gan ir visai kritiska. Pastāv uzskats, ka šīs būdiņas it kā ārstēšanai patiesībā ir reliģisko fanātu peļņas gūšanas. Tiek lēsts, ka visā Afganistānā kopumā apmēram 60% cilvēku sirgst ar vieglākām vai smagākām mentālām problēmām.

Kasjauns.lv, Foto: Reuters