Aprit 28 gadi kopš Černobiļas kodolkatastrofas. FOTOREPORTĀŽA
1986.gada 26.aprīlī tagadējās Ukrainas teritorijā (toreiz - PSRS sastāvā) notika kodolkatastrofa, kas uzskatāma par vēsturē lielāko un postošāko. Pie Pripetas pilsētas Černobiļas atomreaktora ceturtajā blokā notika sprādziens.
Sprādziens no reaktora izsvieda kodoldegvielu un grafīta kontrolstieņu fragmentus; pēc sprādziena sākās ugunsgrēks, kas ievērojami palielināja radioaktīvo piesārņojumu. Tūdaļ pēc notikušā no vairākām PSRS bloka valstīm - galvenokārt Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas - mobilizēja 800 tūkstošus glābšanas darbu veikšanai. Turp devās arī 6000 latvieši, tostarp bijušais prezidents Valdis Zatlers. Seku likvidētāji bija vīri spēka gados. Tagad vairāk kā 900 no viņiem jau ir miruši - tieši tie, kuriem nācās uzkāpt uz avarējušā energobloka jumta. Dzīvi palikušie mūsējie ir cilvēki, kuriem saskare ar radiāciju nebija tik intensīva. Taču izvēles braukt vai nebraukt nebija, jo mobilizēja galvenokārt tos, kas tobrīd bija dienestā.
Vējš un nokrišņi radioaktīvo piesārņojumu aiznesa viscaur Eiropai, 60% teritorijas tika konstatēts paaugstināts piesārņojums. Tomēr visvairāk cieta pašas Ukrainas iedzīvotāji. Daudziem tūkstošiem sākās veselības problēmas. Turpmākajos gados būtiski pieauga saslimstība ar vairogdziedzera vēzi, dzima bērni ar dažādām ķermeņa anomālijām. Gadu gaitā radiācija mazinājās, un atomreaktora reģions nav pārāk apdzīvots, bet pati Pripeta - atomreaktora strādnieku pilsētiņa - izmirusi pilnībā.
28 gadi kopš Čornobiļas kodolkatastrofas. Pilsēta ir tukša, bet cietušos un mirušos cilvēki joprojām piemin
Kasjauns.lv, Foto: Reuters, EPA/LETA, All Over Press
