Savas ilggadējās mājas Ukrainā pametuši apmēram 10 tūkstoši cilvēku

"Piespiedu pārvietošanās Ukrainā sākās pirms martā Krimā notikušā referenduma [par pievienošanos Krievijai] un kopš tā laika ir pakāpeniski pieaugusi," paziņoja ANO augstās komisāra bēgļu lietās preses pārstāvis Adrians Edvardss.

"Lielākā daļa no pārvietotajiem ir etniskie [Krimas] tatāri, lai gan vietējās varas iestādes ir ziņojušas, ka pēdējā laikā pieaug etnisko ukraiņu, krievu un jaukto ģimeņu reģistrācija," viņš stāstīja žurnālistiem.

Lielākā daļa - ap desmit tūkstošiem cilvēku - patvērumu meklējuši citviet Ukrainas teritorijā, galvenokārt valsts centrālajā un rietumu daļā.

"Patvēruma meklētāju no Ukrainas skaits citās valstīs ir saglabājies zems," piebilda Edvardss.

Prokrieviskie spēki, kas pārņēma kontroli Krimas pussalā, martā sarīkoja referendumu, kuru gan nav atzinusi ne Ukraina, ne starptautiskā sabiedrība. Pēc referenduma Krievija Krimu anektēja.

Saspīlējums starp Krimas tatāriem, kas ir musulmaņi un galvenokārt atbalsta Ukrainas centrālo valdību, un tur dzīvojošajiem etniskajiem krieviem ir liels.

"No pārvietotajiem cilvēkiem mēs dzirdam, ka viņi ir devušies prom no mājām tiešu draudu dēļ vai arī baidoties par nedrošību vai vajāšanu," sacīja ANO pārstāvis.

"Daži stāsta, ka ir saņēmuši personīgus draudus telefoniski, sociālajos medijos vai atraduši draudu vēstules, kas atstātas viņu īpašumos," viņš piebilda.

Ukrainas austrumos, ko galvenokārt apdzīvo krievvalodīgie, notiek cīņas starp valdības spēkiem un prokrieviskajiem separātistiem.

Edvardss sacīja, ka atsevišķu datu par cilvēkiem, kas bēg no Ukrainas austrumiem nav.

"Situācija austrumos noteikti rada cilvēku piespiedu pārvietošanos," viņš piebilda.

"Tā ir ārkārtīgi sarežģīta situācija daudziem cilvēkiem. Tā nav stabila," secināja ANO bēgļu lietu aģentūras pārstāvis.

BNS, Foto: AFP/LETA