Latvijas ebreju meitēns izrādās nacistu "rasu tīrības" ikona. VIDEO
Ebreju meitēnam bija vien pusgads, kad nacistiskās Vācijas propagandas tēvs Jozefs Gebelss atzina viņu par „perfektu āriešu bērniņu”. Tagad latviešu izcelsmes ebrejietei Hesijai ir 80 gadu.
Pasaulē

Latvijas ebreju meitēns izrādās nacistu "rasu tīrības" ikona. VIDEO

Jauns.lv

Meitene, kuras foto tika izmantots nacistiskās Vācijas rasu tīrības jeb „āriešu” propagandai bijusi... ebrejiete. Turklāt latviešu izcelsmes. Tobrīd mazā Hesija Tafta bija vāka modele žurnālam „Saule mājās”, kuru izdeva nacisti, un publikācijā vēstīts, kādam jāizskatās „ideālam āriešu bērnam”.

Latvijas ebreju meitēns izrādās nacistu "rasu tīrī...

Tagad šai kundzei ir jau 80 gadu, un Hesija Tafta holokausta muzejam uzdāvinājusi žurnāla „Saule mājās” eksemplāru ar savu bērnības foto uz vāka. Taftas kundze ir amerikāņu profesore, kuras saknes meklējamas Latvijā, proti, viņas vecāki Jēkabs un Paulīne Levinsoni; ģimene emigrēja uz Vāciju 1928.gadā. Hesijas vecāki bija talantīgi klasiskās mūzikas izpildītāji, un uz Vāciju viņi tobrīd pārcēlās karjeras labad.

Taču pēc tam, kad pie varas nāca nacisti, Jēkabs Levinsons, būdams ebrejs, zaudēja darbu Berlīnes operā un turpmāk centās ģimeni apgādāt, strādājot par komivojažieri, proti, preču pārdevēju, kurš staigā pa cilvēku mājām. 1935.gadā Paulīne Levinsone savu pusgadu veco meitiņu aizveda pie fotogrāfa, kur tapa mazās Hesijas bildes. To autors bija Vācijā labi zināmais fotomākslinieks Hanss Bellina. Pēc dažiem mēnešiem Paulīne bija šokā, kad viņas rokās nonāca nacistiskās Vācijas izdevums „Saule mājās” ar... viņas bērnu uz vāka.

Levinsoni turpmāk baidījās iziet uz ielas, jo garāmgājēji varētu sazīmēt, ka „āriešu bērns no žurnāla” patiesībā ir ebrejiete. Hesijas attēlu žurnāla redakcijai bija iesūtījis pats fotogrāfs, kurš ar savu darbu gribēja piedalīties izsludinātajā konkursā par perfektāko āriešu mazuli.

„Mamma pēc tam aizgāja pie Ballinas apvaicāties, kāpēc viņš to foto sūtīja; viņš zinājis mūsu izcelsmi,” intervijā izdevumam „Bild” stāsta pati Hesija, „un viņš atbildējis, ka darījis to ar nolūku.” Fotogrāfs bijis pārliecināts, ka nacisma kultivētā rasu teorija nav nekā vērta – viņi paši nespējot pat atšķirt ebreju no ārieša. „Viņš teicis: ir skaidrs, ka Trešā Reiha pārstāvji nemaz nejēdz šos cilvēkus atšķirt,” stāsta Hesija.

„Tagad man par to nāk smiekli. Bet ja pirms 80 gadiem nacisti būtu zinājuši, ko uzlikuši uz savas propagandas lapeles vāka, es noteikti nebūtu starp dzīvajiem,” viņa stāsta.

Izpētīts, ka uzvarētājfoto tobrīd izsludinātajam perfektā mazuļa konkursam esot izvēlējies pats Jozefs Gebelss, nacistu propagandas autors un ministrs. Kā vēsta „The Daily Telegraph”, mazās Hesijas foto kļuva ļoti populārs un pēcāk ticis pārpublicēts daudzkārt, tostarp uz apsveikumu kartītēm. Ironiski, taču neviens tā arī nekad nebija painteresējies par fotomodeles identitāti.

1938.gadā Hesijas tēvu Jēkabu arestēja, taču viņam izdevās izbēgt no nāves ar kāda sava drauga palīdzību, kurš Levinsonu ģimenei izkārtoja bēgšanu no Vācijas. Sākotnēji ģimene atgriezās Latvijā, un drīz vien bija spiesta bēgt tālāk – uz Franciju. No turienes šī ebreju ģimene nonāca Kubā, bet 1949.gadā apmetās ASV.

Hesija Tafta (pēclaulību uzvārds) savu profesionālo mūžu vadījusi kā ķīmijas profesore un pensiju bauda, dzīvodama Ņujorkā. „Tagad jūtos atriebusi šo visu,” teic kundze, pasniegdama žurnāla eksemplāru holokausta muzejam Izraēlā.

VIDEO: Intervija ar Hesiju Taftu

Kasjauns.lv, Foto: ekrānuzņēmumi no video

Tēmas