ASV pastiprina ekonomiskās sankcijas pret Krieviju

ASV Finanšu ministrija paziņoja, ka starp šiem pasākumiem ir sankcijas pret Krievijas lielāko naftas kompāniju "Rosņeft", banku "Gazprombank" un ieroču ražotāju "Koncern "Kalašņikov"".

Arī Eiropas Savienības (ES) valstu līderi trešdienas vakarā samitā Briselē vienojās par ekonomiskām sankcijām pret tiem Krievijas uzņēmumiem un personām, kas finansiāli atbalsta militārās tehnikas plūsmu uz Ukrainu, tādējādi apdraudot Ukrainas teritoriālo nedalāmību. Šīs ES sankcijas tomēr nav tik spēcīgas kā ASV pieņemtās.

ASV pastiprina sankcijas pēc vairāku nedēļu ilgiem brīdinājumiem, ka Krievija nepilda Rietumvalstu prasības izmantot savu ietekmi, lai pārliecinātu prokrieviskos separātistus Ukrainas austrumos izbeigt cīņu un lai pārtrauktu ieroču un tehnikas piegādes separātistiem no Krievijas.

ASV sankcijas ietver arī pasākumus pret separātistu pašpasludinātajām Doņeckas un Luganskas tautas republikām.

Jaunās sankcijas noteiktas pēc vairāk nekā trīs mēnešu ilgas karadarbības Ukrainas austrumos, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 600 cilvēku un kas draud izvērsties par pilsoņkaru.

Vašingtona iepriekš bija noteikusi sankcijas pret vairāku Krievijas firmu vadītājiem, kā arī galvenajiem Ukrainas prokrievisko separātistu līderiem.

Par jauno sankciju ieviešanu pret Krieviju paziņoja ASV prezidents Baraks Obama. Viņš uzsvēra, ka tās ieviestas tāpēc, ka Krievija "turpina atbalstīt separātistus un pārkāpt Ukrainas suverenitāti".

"Mēs rēķināmies ar to, ka Krievijas vadība vēlreiz sajutīs to, ka tās darbībām Ukrainā ir sekas," sacīja Obama. Viņš arī atzīmēja, ka jaunās sankcijas noteiktas, koordinējoties ar ASV sabiedrotajiem Eiropā.

ASV Finanšu ministrija publicēja fizisko un juridisko personu sarakstu, uz kurām attieksies jaunās sankcijas. Starp juridiskajām personām ir bankas "Gazprombank", "Vņešekonombank", kompānijas "Novatek", "Rosņeft", "Bazaļt", radioelektronisko tehnoloģiju koncerns KRET, "NPO Mašinostrojeņija", koncerns "Almaz-Antej", "Koncern "Kalašņikov"", "Uralvagonzavod", Teodosijas naftas terminālis Krievijas anektētajā Krimā.

Jaunā ASV sankciju pakete ietver arī ierobežojumus piecām amatpersonām, starp kurām ir Krievijas Valsts domes vicespīkers Sergejs Ņeverovs, Krievijas prezidenta palīgs Igors Ščegoļevs un federālais ministrs Krimas lietās Oļegs Saveļjevs, kā arī viens no pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas līderiem Aleksandrs Borodajs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Brazīlijas vizītes laikā reaģējot uz šīm sankcijām, paziņoja, ka tās iedzen strupceļā Krievijas un ASV attiecības, tomēr durvis sarunām starp abām valstīm netiek slēgtas. Viņš arī piebilda, ka šīs sankcijas "ir pretrunā pašu Savienoto Valstu nacionālajām interesēm" un "ASV administrācija ar savām darbībām kaitē savām lielākajām kompānijām".