Stājas spēkā ES sankcijas pret 15 fiziskām un 18 juridiskām personām Krievijā un Ukrainā
Eiropas Savienības (ES) ziņotājā "Official Journal" sestdien tika publicēts Eiropadomes lēmums noteikt sankcijas saistībā ar situāciju Ukrainā pret vēl 15 fiziskām un 18 juridiskām personām Krievijā un Ukrainā, aizliedzot tām iebraukšanu ES valstīs un iesaldējot to aktīvus bankās. Šīs sankcijas stājās spēkā no publikācijas brīža.
Publicētajā fizisko un juridisko personu sarakstā ir iekļauti Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) vadītājs Aleksandrs Bortņikovs, Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Mihails Fradkovs, Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs un Čečenijas Republikas vadītājs Ramzans Kadirovs.
Sarakstā iekļauti arī Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks Rašids Nurgalijevs, Drošības padomes loceklis Boriss Grizlovs, FDD 5.pārvaldes vadītājs Sergejs Beseda, Krievijas Valsts domes deputāts Mihails Degtjarjovs un Krasnodaras novada gubernators Aleksandrs Tkačovs.
Sankcijas noteiktas arī pret prokrievisko separātistu pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas un Luganskas tautas republikas administrācijas locekļiem, tai skaitā pret vienu no Doņeckas tautas republikas līderiem Pāvelu Gubarevu, viņa sievu Jekaterinu, Doņeckas tautas republikas spēku pavēlniecības pārstāvi Fjodoru Berezinu, Doņeckas tautas republikas aizsardzības ministra palīgiem Sergeju Zdriļuku un Aleksandru Antjufejevu, kā arī pret separāristu sabiedrisko organizāciju un kaujas struktūru pārstāvjiem.
Sarakstā iekļauti arī uzņēmumi Krievijas anektētajā Krimā, tostarp Sevastopoles un Kerčas jūras ostas un Kerčas prāmju pārceltuve.
"Official Journal" publicēja arī jaunu juridisko pamatojumu par sankciju piemērošanas kritērijiem "saistībā ar darbībām, kuras grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību".
Eiropas Komisija ir paplašinājusi juridiskos kritērijus fizisko un juridisko personu iekļaušanai sankciju sarakstā. Tajā tiek iekļautas "fiziskas vai juridiskas personas, kuras aktīvi sniegušas būtisku vai finansiālu atbalstu Krievijas amatpersonām, kas atbildīgas par Krimas un Sevastopoles aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, vai kuras guvušas labumu no tām".
ES līderi pagājušajā nedēļā nolēma paplašināt sankcijas saistībā ar krīzi Ukrainā. Līdz šim ES sankcijas - iebraukšanas aizliegums un aktīvu iesaldēšana - tika vērstas pret 72 personām, tomēr Krievija nav izrādījusi pazīmes, ka piekristu mainīt savu pozīciju un izbeigt atbalstu separātistiem Ukrainas austrumos.
ES ārlietu ministri otrdien vienojās pastiprināt sankcijas pret Krieviju un izvērtēt stingrākus pasākumus, tostarp vēršanos pret aizsardzības sektoru. Tomēr ES dalībvalstu starpā nevalda vienprātība par ekonomisko sankciju piemērošanu, jo, piemēram, Vācijai un Itālijai ir ciešas ekonomiskās attiecības ar Krieviju un tās bažījas par sankciju negatīvu ietekmi uz savu ekonomiku, savukārt Lielbritānija, Baltijas valstis un Polija uzstāj uz stingrākām sankcijām.
ASV ir izdarījušas spiedienu uz ES pieņemt stingrākas ekonomiskās sankcijas, lai ierobežotu Krievijas pieeju finanšu tirgiem. Laikraksts "Financial Times" (FT) ceturtdien ziņoja, ka ES var iet vēl tālāk nekā ASV, vēršot sankcijas pret Krievijas bankām Ukrainas krīzes dēļ un ierobežojot to spējas iegūt jaunus finanšu līdzekļus, tomēr kāds cits avots ES norādīja, ka ES apsvēra tādas iespējas, bet vairs par tām nespēj vienoties.
