Līdz šim senākās fosilijas liecina par dzīvības rašanos pirms četriem miljardiem gadu

Pat pēc viskoservatīvākajām aplēsēm "mūsu atrastās mikrofosilijas ir par 300 miljoniem gadu senākas" nekā jebkuras citas līdz šim uzietās fosilijas, norādīja Londonas Universitātes koledžas profesors Dominiks Papino.

Apstāklis, ka dzīvība uz mūsu planētas radusies jau neilgi pēc Zemes izveidošanās, liecina, ka tā varētu būt tādā pašā attīstības stadijā radusies arī uz citām ārpus Saules sistēmas esošām planētām, uz kurām atrodams ūdens, piebilda līdz šim senāko fosiliju atklājējs.

"Ja dzīvība tik strauji radās uz Zemes, mēs varētu pieņemt, ka tas ir vienkāršs process, kas var sākties arī uz citām planētām," atzina publikācijas vadošais autors Metjū Dods, kas vēl ir Londonas Nanotehnoloģiju centra students.

Ņemot vērā, ka ūdens uz Zemes un Marsa virsmas parādījās vienā laikā, var cerēt atrast kādreizējās dzīvības pēdas arī uz Marsa, kas tur eksistējusi pirms četriem miljardiem gadu, piebilda Dods.

Tomēr vienlaikus viņš atzina, ka Zeme var izrādīties "tikai īpašs gadījums".

Sīciņās fosilijas, kas garumā sasniedz tikai pusmilimetru, izskatās kā sārtas caurulītes vai pavedieni, ko atstājušas baktērijas, kas mitušas okeānā un barojušās ar dzelzi.

Tās tika atrastas ieslēgtas baltos kvarca iežos, kas izveidojušies ap kādreizējiem siltā ūdens avotiem okeāna dibenā.

Šādas ar dzelzi bagātas biotermālas sistēmas pastāv arī šodien, un tajās mītošās baktērijas, iespējams, ir līdzīgas tām, kas savulaik atstājušas Doda un viņa kolēģu uzietās fosilijas.

Hudzonas līcī esošā Nūvūagittukas klinšu grēda, kur fosilijas atrastas, pazīstama ar vieniem no senākajiem nogulumiežiem uz Zemes.

Tie veidojušies pirms 3,77 līdz 4,29 miljardiem gadu, un varētu būt bijuši pirmā dzīvības mājvieta uz Zemes, kas, kā tiek lēsts, izveidojusies pirms 4,57 miljardiem gadu..

Kur īsti dzīvība uz Zemes radusies, joprojām nav zināms, taču šādi dziļjūras geizeri ir viens no kandidātiem, lai pretendētu uz dzīvības šūpuļa godu.