Krievija, piesedzoties ar "humāno palīdzību", mēģinājusi uzsākt invāziju Ukrainā

Krievija iepriekš nāca klajā ar priekšlikumu izveidot „humānos koridorus”, lai sniegtu palīdzību civiliedzīvotājiem, kas bēg no Doņeckas, kur norisinās kaujas starp Ukrainas armiju un Maskavas atbalstītajām krievu algotņu un viņu vietējo līdzskrējēju bruņotajām bandām.

ASV vēstniece Samanta Pauere, uzstājoties ANO Drošības padomē, norādīja, ka uz vietas atrodas starptautiskās palīdzības organizācijas, kas karadarbības zonā sniedz atbalstu civiliedzīvotājiem.

"Jebkura tālāka Krievijas vienpusēja iejaukšanās Ukrainas teritorijā, tostarp humānās palīdzības sniegšanas aizsegā, būtu pilnīgi nepieņemama un ļoti satraucoša un tiktu uzskatīta par iebrukumu Ukrainā," uzsvēra Pauere.

Arī Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds aicinājis Maskavu "izvairīties no jebkādām provokatīvām darbībām".

"Esmu ļoti norūpējies par ziņām, ka pieaug smagā bruņojuma plūsma no Krievijas uz Ukrainas suverēno teritoriju, un par ziņām, ka Krievijas bruņotie spēki īsteno humāno intervenci trešajā valstī," norādīja Hamonds.

"Apstākļu šādai intervencei Austrumukrainā acīmredzami nav. Šajos apstākļos šāda intervence būtu nepamatota un nelikumīga," piebilda Lielbritānijas ārlietu ministrs.

Maskava ierosinājusi, lai palīdzības transportus organizētu Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (ICRC), taču nav skaidrs, cik lielā mērā ICRC spētu kontrolēt šādu operāciju.

"Steidzamā humānā palīdzība jāsniedz starptautiskām organizācijām, kurām ir zināšanas, pieredze un neatkarība, lai to veiktu. To nedrīkst darīt Krievija," uzsvēra Pauere.

Viņa norādīja uz 2008.gada iebrukumu Gruzijai piederošajā Dienvidosetijā, ko Krievija mēģināja attaisnot ar draudiem civiliedzīvotājiem.

Arī ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns atzinis, ka "šobrīd situāciju atbilstoši risina Ukrainas valdība sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem".

Tikmēr Ukraina paziņojusi, ka jau naktī uz sestdienu liela Krievijas bruņutehnikas kolonna gatavojusies ieiet Ukrainā, uzdodoties par "miera uzturētājiem".

"No Krievijas Federācijas puses tika gatavota ļoti nopietna provokācija, kurai jau šajā naktī vajadzēja novest pie neparedzamiem notikumiem un eskalācijas," pavēstīja Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Valērijs Čalijs. "Ukrainas robežas virzienā devās milzīga kolonna, kuru pavadīja Krievijas Federācijas [militārā] tehnika un karavīri."

"It kā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas saskaņojumu Ukrainā vajadzēja ienākt humānajai kolonnai ar "miera uzturētājiem", lai izprovocētu pilna mēroga konfliktu," piebilda Čalijs.

Saņemot šo informāciju, Ukrainas prezidents Petro Porošenko steidzami sazinājies ar ANO Drošības padomes locekļu līderiem.

Cita starpā viņam bijusi telefonsaruna ar ASV valsts sekretāru Džonu Keriju un ICRC vadītāju Pēteru Maureru.

"Diplomātiskā ceļā, pirmkārt, ar Ukrainas prezidenta [pūlēm] provokācija ir apturēta," uzsvēra Čalijs.

Viņš arī norādīja, ka ICRC noliegusi Maskavas apgalvojumus, ka "humānā operācija" it kā būtu saskaņota ar Sarkano Krustu.

Faktiski visi Drošības padomes locekļi pauduši atbalstu Kijevas nostājai, vienojoties par to, ka jebkura Ukrainas robežas pārkāpšana novedīs pie situācijas eskalācijas un tiks atzīta par agresiju, piebilda prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks.

Tajā pašā laikā Ukrainas ārlietu ministram Pāvelam Kļimkinam bijusi saruna ar savu krievu kolēģi Sergeju Lavrovu, kas apliecinājis, ka Krievijas bruņoto spēku pavadītā "humānās palīdzības" kolona "tiks apturēta".

"Par jebkādām humānajām kravām, ko pavada miera uzturētāji vai militārie kontingenti runas nav," norādīja Čalijs.