Baltais nams paziņo, ka ir uzsākts karš pret "Islāma valsti"

Vairākās intervijās ASV valsts sekretārs Džons Kerijs ir izvairījies lietot jēdzienu "karš", runājot par ASV operāciju pret "Islāma valsti" Irākā un Sīrijā. Tā vietā ASV ārpolitikas augstākā amatpersona izvēlējās lietot jēdzienu "plaša pretterorisma operācija".

"Domāju, ka karš ir nepareiza terminoloģijas izvēle un analoģija, tomēr patiesībā mēs esam iesaistīti ļoti nozīmīgos globālos pūliņos apturēt teroristisku darbību," paskaidroja Kerijs.

Tomēr Baltais nams un Pentagons kliedēja šaubas par ASV prezidenta Baraka Obamas vērtējumu par šo politiku.

"Savienotās Valstis ir kara stāvoklī ar "Islāma valsti" tāpat, kā bija kara stāvoklī ar [starptautisko teroristu organizāciju] "Al Qaeda" un ar to saistītajiem grupējumiem visā pasaulē," paziņoja Baltā nama preses pārstāvis Džons Ērnests.

Arī ASV Aizsardzības ministrijas preses sekretārs kontradmirālis Džons Kērbijs atzina, ka netiek izcīnīts pēdējais karš Irākā, un viņš lietoja līdzīgu izteiksmes veidu, kā Baltā nama pārstāvis.

"Tomēr nepieļausim kļūdu, mēs zinām, ka esam kara stāvoklī ar "Islāma valsti" tāpat, kā mēs esam kara stāvoklī un turpinām karot pret "Al Qaeda" un ar to saistītajiem grupējumiem," viņš sacīja žurnālistiem.

ASV veic gaisa triecienus pret "Islāma valsts" kaujiniekiem Irākā kopš 8.augusta un jau ir veikusi vairāk nekā 160 šādus triecienus. Šī kampaņa tiks paplašināta, atbalstot Irākas valdības un kurdu spēkus cīņā pret šo grupējumu.

ASV prezidents Obama trešdien paziņoja, ka ASV ir gatavas veikt gaisa triecienus pret "Islāma valsts" karotājiem Sīrijā, tādējādi paplašinot pašreizējo gaisa triecienu kampaņu pret džihādistiem Irākā. Šim mērķim plānots veidot starptautisku koalīciju.

Obama, kurš abās kampaņās pirms ievēlēšanās ASV prezidenta amatā solīja izbeigt ASV karus Afganistānā un Irākā, arī apņēmās atbalstīt Irākas bruņotos spēkus un palielināt militāro palīdzību Sīrijas opozīcijas spēkiem, kas cīnās pret "Islāma valsti". Vienlaikus ASV prezidents solīja, ka karavīri karā pret "Islāma valsti" Sīrijā un Irākā netiks izvietoti.

Lai pamatotu prezidenta lēmumu tomēr sākt jaunu karu, Ērnests piektdien žurnālistiem sacīja, ka "vispirms ir svarīgi, lai cilvēki saprastu, ka prezidents ir skaidri paudis, kā stratēģija, kuru viņš virza Irākā un Sīrijā, "Islāma valsts" izjaukšanai un galējai iznīcināšanai atšķiras no stratēģijas, kas tika izmantota iepriekšējā Irākas karā".

Piektdien par starptautiskās koalīcijas cīņā pret "Islāma valsti" vadītāju tika iecelts atvaļinātais ASV ģenerālis Džons Allens, kurš iepriekš bija NATO spēku Afganistānā komandieris, kā arī ir vadījis spēkus Irākas rietumos.

60 gadus vecais Allens norādīja, ka "Islāma valsts" ir "objekts, kuram blāvs ir cilvēcības jēdziens, un tas ir jāiznīcina ar visu sakni. Ja mēs to tagad atliksim, tad vēlāk par to samaksāsim.

Piektdien Francijas prezidents Fransuā Olands ieradās Irākā, bet Kerijs atradās Turcijā, cenšoties vērst reģiona uzmanību uz pūliņiem apslāpēt džihādistu radīto apdraudējumu.

Olands kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš ieradies Irākā kopš islāmisti jūnijā sagrāba plašas valsts teritorijas. Viņš cenšas uzņemties vadītāja lomu centienos reaģēt uz krīzi Irākā. Pirmdien Parīzē viņš rīko konferenci par situāciju Irākā.

Savukārt Kerijs Ankarā sacīja, ka ir jāveido "plaša koalīcija ar Arābu valstīm, Eiropas valstīm, Savienotajām Valstīm un citām".

Turcija ir NATO sastāvā, tomēr līdz šim ir atteikusies atvērt savas gaisa bāzes ASV un citu valstu spēkiem cīņai pret džihādistiem.

"Islāma valsts" vadīja plašu džihādistu ofensīvu, kas Irākā sākās 9.jūnijā, pārņemot daudzas sunnītu arābu apdzīvotās pilsētas. Grupējums izsludināja kalifātu Irākā un Sīrijā, uzbruka minoritātēm, ievietoja internetā video, kuros redzams, kā nogalina cilvēkus, tostarp ASV pilsoņus, kā arī solīja karu pret Rietumiem.