Zviedrijas parlamenta vēlēšanās uzvara tiek prognozēta sociāldemokrātiem
Zviedrijā svētdien notiks parlamenta vēlēšanas, pēc kurām gaidāmas lielākās izmaiņas šīs valsts politikā nepilnu desmit gadu laikā, jo tiek prognozēta līdz šim opozīcijā bijušās Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (SAP) uzvara ar nelielu balsu pārsvaru, bet galēji labējo spēku rezultāts varētu būt krietni labāks nekā iepriekšējās vēlēšanās.
Visticamāk, par nākamo Zviedrijas premjeru kļūs SAP līderis Stefans Lefvens - 57 gadus vecais bijušais metālrūpniecības arodbiedrības "IG Metall" līderis no strādnieku šķiras, kuram nav pieredzes parlamenta vai augsta ranga valdības darbā.
Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas, ko veica kompānija "Demoskop", piektdien publicētie rezultāti liecina, ka sociāldemokrāti varētu iegūt 29,2% balsu.
Tāds rezultāts gan būtu viens no sliktākajiem, kādu piedzīvojusi Zviedrijas pēckara politikā pārsvarā dominējusī partija, kas izveidoja tās sociālo un ekonomikas modeli.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka nākamā Zviedrijas parlamenta sastāvs būs sašķelts starp dažādiem politiskajiem spēkiem.
Pat pirms vēlēšanām iespējamā Lefvena koalīcija ar zaļajiem un bijušo komunistu veidoto Kreiso partiju šķiet nestabila, jo tajā valda nesaskaņas tādos būtiskos jautājumos kā enerģētika, aizsardzība, privātā sektora iesaiste labklājības sektorā un nepieciešamība atcelt pašreizējās labēji centriskās koalīcijas īstenotās liberālās reformas.
Vēl lielas izmaiņas Zviedrijas politikā var nest pret imigrāciju vērstā partija "Zviedrijas demokrāti", kas 2010.gadā parlamentā iekļuva ar 5,7% vēlētāju atbalstu, bet svētdienas vēlēšanas šo rezultātu varētu dubultot.
Vēlēšanas, visticamāk, nozīmēs, ka Zviedrijas politikā noslēdzas 49 gadus vecā Fredrika Reinfelta, kurš premjera amatā bijis kopš 2006.gada, dominance.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Reinfelta Mēreno partija svētdienas vēlēšanās varētu iegūt 20-25% vēlētāju atbalsta.
Parlamenta vēlēšanas Zviedrijā notiek vienā kārtā, kur pēc reģionāla principa veidotiem sarakstiem ir jāpārvar 4% vēlētāju atbalsta slieksnis, lai iekļūtu parlamentā.
Aptaujas liecina, ka šo slieksni pārvarēs visas astoņas pašlaik parlamenta pārstāvētās partijas: kreisi noskaņotās SAP, Zaļo un Kreiso partijas, labēji centriskā koalīcija, ko veido Mēreno, Liberālā, Centra un Kristīgo demokrātu partija, kā arī "Zviedrijas demokrāti".
Tāpat parlamentā varētu iekļūt jaunizveidota partija "Feministu iniciatīva", lai gan jaunākajās aptaujās tās rezultāts nepārsniedz 4% atbalsta slieksni.
