Izšķiras Karalistes liktenis: Skotijā notiek neatkarības referendums. FOTO
Skotijā šodien notiek referendums, kurā tās iedzīvotājiem ir jāizlemj, vai turpināt vairāk nekā 300 gadus ilgušo partnerību ar pārējām Lielbritānijas daļām vai arī iet neatkarības ceļu.
Referenduma dalībniekiem jāatbild uz jautājumu "Vai Skotijai ir jābūt neatkarīgai valstij?".
Lai gan sabiedriskās domas aptaujas jau ilgstoši seko līdzi noskaņojumam Skotijā, jo dienas tuvāk nāk referendums, jo iespējamais tā iznākums kļūst neparedzamāks un sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka rezultāts par to, vai Skotija turpinās cīņu par neatkarības iegūšanu vai nē, būs ļoti ciešs un to izšķirs dažas balsis.
Lielbritānijas centrālā valdība ir solījusi palielināt Skotijas autonomās pilnvaras, ja tā paliks Apvienotās Karalistes sastāvā.
Skotijas valdība sola, ka sterliņu mārciņa arī turpmāk būs Skotijas valūta, bet Lielbritānijas valdība uzstāj, ka nepiekritīs valūtas savienībai. Tāpat nav skaidrības par Skotijas atdalīšanās ietekmi uz Lielbritānijas dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Skotijas līderi sola, ka pēc atdalīšanās arī jaunā valsts tieksies uz dalību šajās valstu grupās, ko Lielbritānijas vadība sauc par neiespējamu. Savukārt ES un NATO ir izskanējušas bažas arī par pašas Lielbritānijas nākotni organizācijās.
Jautājumus rada arī monarhijas statuss Skotijā. Tās valdība sola, ka karaliene Elizabete II, kas pašlaik ir 15 valstu simboliska galva, arī turpmāk būs Skotijas monarhs, tomēr arī daži neatkarības atbalstītāji rosina veidot republiku.
Skotijā balso par neatkarību
Karaliene, kuras māte ir no aristokrātiskas skotu ģimenes un kura labprāt pavada vasaras īpašumos Skotijā, neslēpjot patiku pret šo Lielbritānijas daļu, nedrīkst paust savu subjektīvo viedokli politiskos jautājumos. Arī par Skotijas iespējamo neatkarību Elizabete II publiski nav izteikusies.
Skotija, kur pašlaik dzīvo ap pieciem miljoniem cilvēku, ir uzskatāma par vienu no senākajām valstīm pasaulē, jo jau 843.gadā karalis Kenets Makelpins apvienoja skotus savā valstī, kas neatkarību saglabāja vairāk nekā 800 gadu, līdz 1707.gadā tika izveidota Lielbritānija, kurai pašlaik ir četras daļas: Anglija, Velsa, Ziemeļīrija un Skotija.
Šai Apvienotās Karalistes daļai ir sava tiesību sistēma un Skotijas Baznīca.
1997.gadā notika referendums par Skotijas parlamenta izveidi, un to izveidoja 1999.gadā. Skotijas parlamenta deputātiem ir tiesības lemt par izglītību, veselības izdevumiem, mājokļiem, tūrismu un transportu un dažām citām jomām, bet parlaments nekontrolē imigrācijas, aizsardzības, nodarbinātības, tirdzniecības, enerģētikas un galvenos finanšu, kā arī ārpolitikas jautājumus. Lielākā daļa no Skotijas parlamenta izmantotajiem līdzekļiem ir Apvienotās Karalistes piešķirti.
Tomēr tiek uzsvērts, ka Skotijas kā neatkarīgas valsts ekonomika tiktu attīstīta ar bagātīgajiem naftas resursiem - pašlaik Lielbritānija iegūst vairāk nekā 75% Eiropas Savienībā iegūtās naftas, no kuras 90% tiek iegūti Skotijas ūdeņos. Skotijas valdība arī uzsver, ka tā saražo 25% no ES piekrastes vēju un paisumu un bēgumu enerģijas, kā arī 10% no viļņu enerģijas.
Tāpat tiek uzsvērta Skotijas politikas, izgudrotāju, domātāju un uzņēmēju ietekme pasaules vēsturē. Skotijas neatkarības deklarācija bija pamats Amerikas Neatkarības deklarācijai, skotu izgudrotāji ir piedalījušies praktiskā tvaika dzinēja izstrādē, penicilīna atklāšanā, televīzijas un telefona izgudrošanā.
Ceturtdienas referendumā balsstiesības ir vairāk nekā 4,3 miljoniem cilvēku - vismaz 16 gadu vecumu sasniegušiem Skotijas iedzīvotājiem. Referenduma rezultāts tiks noteikts pēc vienkārša vairākuma principa.
Iecirkņi referendumā tika atvērti pulksten 7.00 (9. pēc Latvijas laika) un slēgti pulksten 22. (24.00 pēc Latvijas laika).
BNS, Foto: Reuters, AFP, EPA, LETA, All over Press
