
Zelenskis asi reaģē uz Trampa vienošanos ar Putinu par dīzeļdegvielas piegādēm

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis asi reaģējis uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV un pasaules tirgum, nosaucot lēmumu par "vāju" un norādot, ka šāds solis spēlē par labu Maskavas interesēm.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska delegācija piektdien Floridā tikās ar ASV pārstāvjiem, lai apspriestu veidus, kā izbeigt Krievijas sākto karu vai vismaz panākt pamieru. “Šobrīd mūsu Ukrainas komanda, mūsu sarunu delegācija, atrodas Floridā un sarunājas ar ASV komandu par to, kā izbeigt šo briesmīgo karu vai vismaz panākt pamieru,” sacīja Zelenskis.
Vienlaikus ASV prezidents Donalds Tramps pēc sarunas ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu paziņoja par vienošanos, kas ļautu Krievijai eksportēt dīzeļdegvielu. “Šajā pašā brīdī, kamēr mūsu komanda Floridā runā ar ASV komandu, Savienoto Valstu prezidents sarunājas ar Kremļa līderi — šī kara un agresijas vadītāju. Un viņi vienojas, ka Amerika ļauj Krievijai eksportēt dīzeļdegvielu,” norādīja Zelenskis.
Ukrainas prezidents pārmeta Vašingtonai, ka tā vienlaikus runā par mieru un atvieglo Krievijai iespējas gūt ienākumus. “Tas ir papildu finansējums šim karam pret mums, bez šaubām. Tas tikai dod Putinam papildu spēku un iespēju izvērst vēl plašāku karu,” sacīja Zelenskis. Viņš piebilda, ka neesot zināms, vai runa ir par miljoniem vai miljardiem, taču šie līdzekļi jebkurā gadījumā tikšot izmantoti “karam pret cilvēkiem, pret Ukrainu, pret mums visiem”.
Zelenskim tika izteikti draudi pārtraukt ASV izlūkdienesta informācijas apmaiņu
Medijs "Axios", atsaucoties uz kādu ASV amatpersonu, vēsta, ka ASV prezidents Donalds Tramps nolēmis noslēgt vienošanos ar Krieviju par dīzeļdegvielas piegādēm pēc tam, kad Ukraina ignorējusi vairākus ASV aicinājumus pārtraukt uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Zelenskis fan bija piedāvājis pārtraukt uzbrukumus ar nosacījumu, ka arī Krievija pārtrauks triecienus Ukrainas elektrostacijām, tomēr Tramps neuzskatīja Ukrainas triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām par līdzvērtīgiem Krievijas uzbrukumiem Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, skaidro medijs.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Tāpat medijs ziņo, ka piektdien Maiami notikušajās astoņas stundas ilgajās sarunās Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un Trampa znots Džereds Kušners draudēja, ka Tramps varētu pārtraukt Ukrainas piekļuvi ASV izlūkdienestu datiem, ja Ukraina turpinās ignorēt viņa aicinājumus neuzbrukt Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
Krievija jau drīzumā varētu piegādāt miljonu tonnu dīzeļdegvielas
Tramps paziņoja, ka Krievija nekavējoties piegādās vairāk nekā 300 000 tonnu dīzeļdegvielas ASV un pasaules tirgum. Novembrī paredzēts piegādāt vēl 500 000 tonnu, bet pēc tam — miljonu tonnu; atkarībā no naftas pārstrādes rūpnīcu stāvokļa tuvākajā laikā Krievija varētu piegādāt vēl trīs miljonus tonnu. Tramps dīzeļdegvielas cenu samazināšanu ASV iedzīvotājiem, īpaši lauksaimniekiem, lopkopjiem un kravu pārvadātājiem, nosauca par savu “vislielāko prioritāti”.
Krievijai noteikto sankciju dēļ ASV Finanšu ministrija šai vienošanās piešķīrusi pagaidu atļauju. Tā ļauj līdz 2027. gada 7. aprīlim pārdot, piegādāt, izkraut un importēt Krievijas dīzeļdegvielu. Pērn Krievija mēnesī saražoja aptuveni septiņus miljonus tonnu dīzeļdegvielas, bet kopš tā laika tās ražošanas jauda samazinājusies aptuveni uz pusi. Oktobra sākumā Putins apgalvoja, ka Krievijai esot “pietiekami daudz dīzeļdegvielas”, taču sankciju dēļ tā nevarot to piedāvāt pasaules tirgū.
Trampa paziņojums izpelnījies uzmanību arī tāpēc, ka tikai iepriekšējā mēnesī viņš parakstīja Kongresa pieņemtu likumu, kas piešķir plašas pilnvaras noteikt Krievijai jaunas sankcijas. Kongresa iecere bija palielināt spiedienu uz Kremli saistībā ar tā sākto karu pret Ukrainu, taču Trampa tagadējais solis virzās pretējā virzienā. Turklāt ASV tuvojas svarīgas starpvēlēšanas, un Tramps izjūt iekšpolitisku spiedienu augošo degvielas cenu dēļ.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
ES laiž tirgū daļu savudīzeļdegvielas rezervju
ASV spiediena fonā G7 valstis 2. oktobrī vienojās ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) starpniecību tirgū laist 100 miljonus barelu naftas un naftas produktu rezervju. Vienošanās paredz šo apjomu atbrīvot četru mēnešu laikā, turklāt ievērojamu daļu dīzeļdegvielas — jau pirmajās 20 dienās. Lēmums pieņemts pēc tam, kad ASV amatpersonas mudināja Eiropas valstis izmantot savas rezerves, pretējā gadījumā draudot ierobežot dīzeļdegvielas eksportu.
IEA norāda, ka minētie 100 miljoni barelu ir daļa no martā solītajiem 400 miljoniem barelu, ko valstis apņēmušās laist tirgū ātrāk, īpašu uzmanību pievēršot dīzeļdegvielai. Eiropas Komisijas pārstāve Paula Pinho noliegusi, ka kopīgā rīcība būtu pieņemta ASV draudu dēļ, un skaidroja, ka tā turpina jau iepriekš saskaņoto rezervju atbrīvošanu.








