Vācijā turpmāk būs stingrāka politika pret patvēruma meklētājiem

Attiecīgo likumprojektu apstiprinājusi parlamenta augšpalāta – Bundesrāts, kur pārstāvētas visas federālās zemes, un tas atvieglo varasiestādēm šo Balkānu valstu pilsoņu izraidīšanu.

Tomēr pret šo lēmumu iebilst cilvēktiesību aizstāvji, un aptuveni 200 cilvēki piektdien pie Bundesrāta piedalījās protesta akcijā.

Parlamenta apakšpalāta – Bundestāgs – likumprojektu bija apstiprinājusi jau iepriekš.

Pret likumprojektu balsoja kreiso ekstrēmistu partija "Die Linke" ("Kreisie") un atsevišķi "zaļo" pārstāvji.

Taču "zaļie", kas pārstāvēti sociāldemokrātu vadītajā Bādenes-Virtembergas valdošajā koalīcijā, beidzot piekrita likumprojektu atbalstīt, saņemot solījumu par lielāku atbalstu jaunu patvēruma meklētāju mītņu būvniecībai.

Pēc patvēruma pieprasījumu skaita straujā pieauguma pēdējo gadu laikā Berlīne atzinusi, ka trīs Balkānu valstis ir drošas un to pilsoņiem nedraud vajāšana, spīdzināšana, vardarbība vai necilvēcīga un pazemojoša izturēšanās.

Kanclere Angela Merkele norādījusi, ka palīdzība jāsniedz tiem cilvēkiem, kas bēg no pašreizējiem pasaules karstajiem punktiem.

Taču starp lielākajām patvēruma meklētāju grupām Vācijā joprojām ir serbi, pamatā čigāni.

Pat gadījumos, kad viņu patvēruma pieprasījumi tiek noraidīti, kamēr tie tiek izskatīti ieceļotāji saņem sociālos pabalstus, kas bieži pārsniedz ienākumus, uz kādiem tie var cerēt pašu zemē, un tas var ilgt pat vairākus mēnešus.

2013.gadā patvēruma meklētāju skaits Vācijā pieauga par 64%, sasniedzot 127 023 cilvēkus. Tas veido 29% no kopējā patvēruma meklētāju skaita visā Eiropas Savienībā (ES).

Kopš šī gada sākuma to sīriešu skaits, kas pieprasījuši patvērumu Vācijā, pieaudzis gandrīz trīskārt, kamēr irākiešu skaits dubultojies.

Daudzi no viņiem sākotnēji šķērsojuši Vidusjūru, pirms nonākuši Vācijas lielākajās pilsētas.

Līdz augusta beigām tikai Berlīnē ieradies 6141 patvēruma meklētājs, kas ir vairāk nekā visa 2013.gada laikā.

LETA