Bandītu spīdzinātais ukrainis Artjoms ārstējas Rīgā un stāsta par teroristu zvērībām
Pēc necilvēcīgas spīdzināšanas teroristu pagrabos Doņeckā Rīgā atlabst ukraiņu puisis, 23 gadus vecais leļļu teātra aktieris Artjoms Čaikovskis. Viņa vienīgā „vaina” bija tā, ka puisis iestājās par Ukrainas vienotību un viņa tēvs karo Ukrainas armijas sastāvā.
Latvijā ārstējas vairāki ukraiņu patrioti, ar kuriem sevišķi nežēlīgi izrēķinājušies bandīti Ukrainas austrumos. Viņu ārstēšanos sedz Latvijas puse no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Viens no cietušajiem ir 23 gadus vecais Doņeckas iedzīvotājs, leļļu teātra aktieris Artjoms Čaikovskis. Viņš pašlaik ārstējas vienā no Rīgas slimnīcām un nevēlējās Kasjauns.lv sniegt interviju, laikam jau lielo pārdzīvojumu dēļ. Tomēr pirms dažām dienām Artjoms par sevi pastāstīja radio „Brīvība”.
Vienīgā „vaina” – sveiciens: „Slava Ukrainai”
Pirms pāris mēnešiem Artjoms nokļuva teroristiskās organizācijas „Doņeckas tautas republika” gūstā un tika zvērīgi spīdzināts tikai par to, ka viņš uz ielas dziedāja patriotiskas dziesmas un savu biedru sveicināja ar vārdiem: „Slava Ukrainai”. Teroristi gados jauno leļļu teātra aktieri sagrāba gūstā – sašāva viņam abas kājas, graizīja ar nazi un pat dedzināja.
Artjoms dzimis piecu bērnu ģimenē. Līdz karam gandrīz visa ģimene darbojās ceļojošā leļļu teātrī „Ovācija”, kuru dibinājis viņa tēvs Igors Čaikovskis.
Pēc Krievijas iebrukuma un Ukrainas teroristu aktivizēšanās Artjoma tēvs iestājās brīvprātīgo bataljonā „Donbass”, kļuva par vada komandiera vietnieku un cīnījās par Ukrainas vienotību. Arī Igors Čaikovskis divas nedēļas ir pavadījis bandītu gūstā. Doņeckas separātistiem nepatika Čaikovsku ģimenes patriotisms.
„Man sašāva kājas, graizīja ar nazi un dedzināja”
Par nonākšanu bandītu nagos Artjoms radio „Brīvība” stāsta: „Mēs ar biedru dziedājām Ukrainas himnu, Maidana dziesmas, Pie Ļeņina laukuma es biedram teicu: „Slava Ukrainai” un viņš man atbildēja: „Varoņiem slava”. Pieskrēja kaut kādi 15 – 16 gadus veci puikas un sāka mums skaidrot, ko mēs drīkstam un ko nedrīkstam teikt.
Es atbildēju , ka par nekādu Doņeckas tautas republiku nevar būt ne runas, Donbass bija, ir un būs Ukraina. Esmu pie sevis mājās un man ir tiesības teikt, ko gribu un dziedāt, ko gribu. Es taču dzīvoju brīvā valstī.
Pēc šiem vārdiem pie mums piebrauca „Gazele” (mikroautobuss), kurā mūs iegrūda cilvēki maskās ar automātiem. Mūs savāca un ieslodzīja Doņeckas apgabala administrācijas pagrabā.
Tur mums nekādus īpašus jautājumus neuzdeva, tikai izdomāja dažādas leģendas, kāpēc mēs esam vainīgi. Pusstundas laikā izdomāja, ka esmu „Labā sektora” kaujinieks un mēs laukumā nebijām tikai divi, bet gan kādi trīsdesmit cilvēki, kā arī to, ka esmu narkomāns un banderietis, kurš ēd bērnus. To viņi izdomāja, lai attaisnotu savu rīcību. Viņi šāva, man ir arī durtas brūces, mani pat dedzināja. Nezinu, laikam brīnums mani izglāba.”
Psiholoģiski, kā stāsta Artjoms, viņu ietekmēja kaujinieki no Kaukāza, bet spīdzināja slāvs. „Viņš izskatījās pēc slāva. Krievs vai ukrainis, Doņeckas iedzīvotājs vai nē, es nezinu. Kad mani sagrāba, viņi bija maskās, bet, kad spīdzināja, tā noņēma,” teic Artjoms.
Artjomam Rīgā izglābj kāju
Pateicoties tuviniekiem un draugiem Artjomam izdevās izglābties no teroristu gūsta. Bandīti pat viņu negribēja atlaist, teica – viņam atlicis dzīvot tikai dažas stundas, jo zaudējis daudz asiņu.
Pēc gūsta Artjomam Doņeckas slimnīcā veica pirmo operāciju, par kuram viņam nācās samaksāt 10 000 grivnas (580 eiro), jo slimnīcā bez maksas to negribēja veikt. Pēc Doņeckas Artjomu pārveda uz Dņipropetrovskas slimnīcu, bet pēc tam uz Rīgu, jo Latvijas valdība vienojās ar ukraiņiem, ka Latvijā ārstēs vissmagāk no teroristiem cietušos. Latvijā viņam veikta ļoti sarežģīta operācija, kura, pēc puiša teiktā, viņam izglābusi kāju.
Čaikovsku ģimene pagaidām nedomā atgriezties Doņeckā
Artjoms uzskata, ka pašlaik Doņeckā palikuši tikai tā dēvētās „Doņeckas tautas republikas” piekirtēji vai arī nolēmēti jeb nozombēti cilvēki. „Viena sieviete, kura laicīgi pameta Doņecku, ļoti gudri pateica, ka Doņecku atstājusi, lai netraucētu ukraiņu karavīriem mūsu zemi iztīrīt no izdzimteņiem,” saka Artjoms.
Puiša tēvs Igors Čaikovskis ar ģimeni un sava leļļu teātra trupu tagad pārcēlies uz Dņipropetrovsku, kur vietējās skolās un bērnudārzos jau sniedzis pirmās teātra izrādes. Arī Rīgā atlabstošais Artjoms cer, ka drīz vien varēs pievienoties teātra trupai un sniegt prieku bērniem.
Pagaidām Čaikovsku ģimene atpakaļ uz Doņecku negrasās pārcelties.
