Savus trīs mazus bērnus noslepkavojušās Lindsijas Klensijas lieta noslēgusies ar skandālu. Vienīgo zvērināto ar citu viedokli sāk vajāt

Traģēdijas apstākļi

2023. gada 24. janvārī 36 gadus vecā Lindsija Klensija palūdza vīru Patriku aizbraukt pēc ēdiena un medikamentiem. Kamēr vīrs bija prom, Lindsija pagrabā ar vingrošanas gumijām vienu pēc otra nožņaudza visus trīs savus bērnus – piecus gadus veco Koru, trīs gadus veco Dosonu un astoņus mēnešus veco Kalanu. Pēc tam viņa pārgrieza sev plaukstu locītavas un rīkli, un izlēca pa otrā stāva logu, mēģinot izdarīt pašnāvību. Kritienā Lindsija guva muguras smadzeņu traumu, kuras dēļ viņas ķermeņa lejasdaļa palika paralizēta.

Tiesā Lindsija apgalvoja, ka dzirdējusi vīrieša balsi, kas likusi viņai nogalināt bērnus. Viņa stāstīja, ka jau tajā rītā pamodusies ar domām par pašnāvību, bet pēcpusdienā kāda balss sākusi mudināt viņu nodarīt pāri bērniem. Kad vīrs bija devies prom, balss esot kļuvusi skaļa un uzstājīga un atkārtojusi: “Šī ir tava pēdējā iespēja. Tev jānogalina bērni, lai pēc tam tu varētu nogalināt sevi.” Lindsija apgalvoja, ka viņu pārņēmis kāds spēks un viņa “izjutusi nepārvaramu un neatvairāmu vēlmi pakļauties”.

21 dienu ilgajā tiesas procesā zvērinātie uzklausīja liecības par to, kā pēc jaunākā bērna piedzimšanas strauji pasliktinājās Klensijas psihiskā veselība. Tiesā liecināja viņas ģimenes locekļi, kuri stāstīja par sievietes stāvokļa pasliktināšanos, kā arī medicīnas speciālisti, kuri Klensiju ārstēja mēnešos pirms bērnu nogalināšanas.

Apsūdzība uzskatīja, ka Klensija lieliski apzinājās, ko dara, un rīkojās mērķtiecīgi, vispirms aizsūtot prom vīru, lai varētu netraucēti noslepkavot savus bērnus. Savukārt aizstāvība apgalvoja, ka sieviete bija zaudējusi kontroli pār savu rīcību reta pēcdzemdību psihozes dēļ, kas ir reta psihiska saslimšana, un saistīta ar stresu, miega trūkumu un hormonālajām pārmaiņām pēc dzemdībām.

Jāpiebilst, ka Patriks Klensijs pēc bērnu slepkavības paziņoja, ka viņi bija “viņa dzīves būtība”, taču aicināja sabiedrību piedot Lindsijai, kura esot psihiski nevesela, nevis rīkojusies ar ļaunu nolūku. 2023. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi Ņujorkā, 2024. gada februārī izšķīrās un šā gada aprīlī apprecējās ar jauno draudzeni.

Viens zvērinātais nepiekrīt pārējo līdzjūtīgajam viedoklim

Zvērināto sastāvā bija deviņas sievietes un trīs vīrieši. Apspriešanas laikā zvērinātajiem bija jāizlemj par pieciem variantiem: vai Klensija ir vainīga pirmās pakāpes slepkavībā, otrās pakāpes slepkavībā, netīšā slepkavībā, nav vainīga vispār vai nav vainīga sakarā ar kriminālatbildības neesamību. Pēc sešām vētrainas apspriešanas dienām zvērinātie informēja tiesnesi, ka nespēj pieņemt vienbalsīgu lēmumu par Lindsijas attaisnošanu sakarā ar kriminālatbildības neesamību psihiskas saslimšanas dēļ, jo viens ir “iespītējies” un izsaka šaubas par tāda verdikta pamatotību. Saniknotais Klensijas advokāts pieprasīja tiesnesei izteikt šim zvērinātajam noraidījumu, taču viņa nepiekrita. Kad pārējiem tā arī neizdevās šo zvērināto “pierunāt”, tiesnese 4. septembrī pasludināja, ka tiesas process tiek pārtraukts bez sprieduma pasludināšanas.

Ja Klensiju atzītu par vainīgu slepkavībā, viņai varētu piespriest mūža ieslodzījumu. Savukārt attaisnošanas gadījumā tiesnesis varētu noteikt viņas ievietošanu psihiatriskās ārstniecības iestādē līdz brīdim, kad speciālisti atzītu, ka pēc atbrīvošanas viņa vairs nerada draudus sabiedrībai. Klensijai var nākties stāties tiesas priekšā atkārtoti. 29. septembrī viņai būs vēlreiz jāierodas uz tiesas sēdi, kurā prokuratūra paziņos, vai viņi plāno nodot viņas lietu atkārtotai izskatīšanai.

Kaut gan zvērinātajiem nav pienākuma publiski izteikties par viņu izskatīto lietu, medijos jau tiek publicētas intervijas ar zvērinātajiem, kuri aizgūtnēm nosoda “spītīgā” kolēģa rīcību. Intervijā NBC10 zvērināto priekšsēdētāja Ronija Karlsone stāstīja, ka vienubrīd viņai šķitis, ka spītnieku beidzot ir izdevies pārliecināt un jau “tik priecīga” sākusi aizpildīt veidlapas, bet nekā — “un tad viņš pateica: “Bet es tik un tā neteikšu, ka viņa nav vainīga nepieskaitāmības dēļ.”” Cita zvērinātā Pola Devlina viņu nodēvēja par “augstprātīgu”.

Zvērinātā kaunināšanā iesaistījās arī Klensijas advokāts Kevins Redingtons, kurš stāstīja, ka zvērinātie zina, “ka viņus aplaupīja viens cilvēks, kurš, lai kāda būtu viņa motivācija, nozaga septiņas nedēļas dzīves šiem pārējiem zvērinātajiem, kuri bija tik uzmanīgi, tik brīnišķīgi un lieliski”.

Karlsone arī stāstīja, cik ļoti Klensija mīlēja savus bērnus. “Tātad kaut kādā brīdī viņa vienkārši salūza un vairs neapzinājās, ko dara,” Karlsone sacīja NBC10. “Man tas bija pierādījums tam, ka viņa nesaprata, ko dara.” Cita zvērinātā Kellija Farina nosodīja prokuratūru sliktā attieksmē pret bērnu slepkavu, uzskatot, ka apsūdzētāju attieksmē pietrūcis līdzjūtības un viņi šķituši vēsi. “Es saprotu, ka tas ir viņu darbs, taču šādā lietā tomēr gribas sagaidīt kaut nedaudz līdzjūtības,” viņa sacīja. 

Tas viņai netraucēja pastāstīt, cik ļoti zvērinātie raudājuši, tiesā noklausoties vīra zvanus 911 pēc tam, kad viņš bija atradis savus nožņaugtos bērnus. Tas bija “visšausminošākais, ko iespējams dzirdēt”, sacīja Farina. “Mēs domājām: “Mans Dievs, kāds izmisums.” Tas izmisums viņa balsī... tas ir kaut kas tāds, ko es neaizmirsīšu.”

Vēl vairāk, medijos sākts aktīvi iedziļināties šī konkrētā zvērinātā privātajā dzīvē, kas jau sāk atgādināt “raganu medības”. Televīzijas kanāls “NBC10 Boston” vēstīja, ka šis vīrietis iepriekš saskāries ar apsūdzībām par vardarbību ģimenē, pret viņu tiekot izskatīta lieta par izlikšanu no mājokļa. Turklāt žurnālisti intervējuši vairākus viņa ģimenes locekļus, radot sabiedrībā pārliecību, cik ļoti slikts ir šis cilvēks. Publikācija izraisīja asu kritiku, izskanējušas arī apsūdzības par doksingu jeb tādas privātas informācijas publiskošanu, kas ļauj identificēt konkrētu cilvēku. Lai gan materiālā zvērinātā vārds tieši netika minēts, tajā publiskotā informācija, tostarp publiski pieejamie tiesas lietu dati un ģeogrāfiskas norādes, ļauj samērā viegli noskaidrot viņa identitāti.

Konfliktā iesaistījies Floridas gubernators Rons Desantiss, kurš šim neidentificētajam Masačūsetsas zvērinātajam piedāvāja patvērumu savā štatā. “Kāds vīrietis iebilda pret to, ka sievietei ļauj nogalināt savus trīs mazos bērnus un palikt nesodītai, tāpēc NBC tagad cenšas nomelnot šo zvērināto, kura identitāte būtu jāaizsargā. Vēl viens zemais punkts tradicionālo mediju darbībā,” mikroblogošanas vietnē “X” rakstīja gubernators. “Ja zvērinātais tiek vajāts, Florida viņam nodrošinās patvērumu. Esmu pārliecināts, ka šeit viņš tiktu laipni uzņemts un novērtēts.”

Klensijas lieta izraisījusi asu šķelšanos sabiedrībā, kamēr vieni aizstāv māti un aicina būt līdzjūtīgiem, citi aicina neaizmirst, ka viņa aukstasinīgi nogalināja visus trīs savus bērnus, un nepieļaut, ka viņa izsprūk sveikā.

Lindsijai Klensijai jau ir “sekotāja”, bet viņas advokāts ir sašutis par jebkādām analoģijām

40 gadus veca Ilinoisas štata iedzīvotāja, četru bērnu mamma Korija Volša apsūdzēta par sava divus gadus vecā dēla Bareta nožņaugšanā 1. septembrī. Liecinieki policijai stāstīja, ka Volša “pēdējā laikā bija ļoti aizrāvusies ar Lindsijas Klensijas slepkavības lietas tiesas procesu” un regulāri par to runāja draugu grupas sarakstē. Par šo lietu viņa rakstīja arī dažas stundas pirms brīža, kad viņas dēls tika atrasts bez samaņas. Telekompānija ABC vēstīja, ka pakārto Baretu atrada Volšas vecākie bērni, atgriežoties no skolas, kamēr 8 mēnešus vecais zīdainis bija pamests novārtā. Policisti Volšu atrada augšstāva vannas istabā, kurs viņa bija sagraizījusi sevi ar nazi. Saskaņā ar tiesas dokumentiem Volša policistiem sacīja, ka Barets esot “velns” un “Antikrists”. Traģēdijas brīdī Volšas vīrs atradās citā štatā, vēsta CNN.

Savukārt Volšas aizstāvis Roberts Kers pārmeta izmeklētājiem, ka tie pārspīlē iespējamo saistību ar Klensijas lietu, nosaucot šādu rīcību par paviršu un neiejūtīgu, bet šādus pieņēmumus raksturoja kā “pretīgus”.

Kers atzina, ka Volša bija aizrāvusies ar Klensijas lietu, taču tiesā norādīja, ka viņa kliente atradusies “psihozes stāvoklī”, kas laika ziņā sakritis ar tiesas procesu Masačūsetsā. Kers uzsvēra, ka Volša neapdraud sabiedrību. “Mums ir ļoti stingra pārliecība par to, kas Korijai ir nepieciešams un kāda palīdzība viņai vajadzīga. Mēs turpināsim par to cīnīties. Šī nav pirmās pakāpes slepkavības lieta – tā ir jebkas cits, tikai ne tas,” pēc tiesas sēdes žurnālistiem sacīja Kers.

Volša četras dienas tika ārstēta vietējā slimnīcā, bet pēc tam pārvestа apcietinājumā bez iespējas tikt atbrīvotai pret drošības naudu. “Apsūdzētā rada konkrētus, reālus un tūlītējus draudus savam vīram un trim dzīvajiem bērniem,” paziņoja prokuratūra.

Konstances Fišeres šaušalīgā traģēdija

Kamēr Klensijas aizstāvji uzskata, ka viņa pati ir nelaimīgi cietusī un nav bīstama sabiedrībai, vērts atgādināt Konstances Fišeres lietu.

17 gadu vecumā Konstance Mārgarete Fišere 1946. gadā apprecēja 24 gadus veco Otrā pasaules kara veterānu Karlu Fišeru. Ģimenē piedzima trīs bērni: 1947. gadā Ričards, 1948. gadā Denjels un 1953. gadā Debora Keja. Šajā laikā gados Konstancei sāka parādīties trauksmes un depresijas pazīmes. Viņa bieži raizējās par bērniem, naudu un šauro mājokli, kurā dzīvoja ģimene. Vismaz vienu reizi viņa arī mēģināja izdarīt pašnāvību.

Kamēr vīrs bija darbā, 1954. gada 8. martā viņa nogalināja visus trīs bērnus savās mājās Meinas štata Votervilā. Viņu pašu atrada bezsamaņā zem gultas, izdzērušu šķidro šampūnu, un pirmsnāves vēstuli, kurā Konstance paskaidroja, ka noslīcinājusi bērnus, lai “glābtu viņus no ļaunuma”, un Dievs viņai esot pavēlējis to izdarīt.

Pirms lieta nonāca līdz tiesai, tiesu psihiatriskajā ekspertīzē tika secināts, ka Konstance cieš no paranoīdās šizofrēnijas un tādēļ nav spējīga stāties tiesas priekšā, tādēļ viņai noteica ārstēšanu slimnīcā. Pakāpeniski viņas stāvoklis sāka uzlaboties, vairs nedzirdēja balsis un nepiedzīvoja dzirdes halucinācijas. 1959. gada 6. martā Konstance tika atbrīvota un nodota vīra aprūpē. Pāris pārcēlās uz citu dzīvesvietu, un viņiem piedzima vēl trīs bērni: 1960. gadā Ketlīna Luīze, 1962. gadā Maikls Džons un 1965. gadā Natālija Rouza.

Kamēr vīrs bija darbā, 1966. gada 30. jūnijā viņa noslīcināja arī šos trīs bērnus un ar medikamentiem mēģināja izdarīt pašnāvību. Tiesā viņa savu vainu neatzina, apgalvojot, ka ir nepieskaitāma. Kaut gan tiesā vairāki liecinieki apgalvoja, ka nopratināšanā apsūdzētā sniegusi skaidras un loģiskas atbildes, aizstāvībai izdevās pārliecināt tiesu, ka Konstance ir nepieskaitāma. Tiesnesis pasludināja spriedumu, ka viņai visu atlikušo mūžu būs jāārstējas psihiatriskajā slimnīcā.

Ilgi viņa slimnīcā neuzkavējās, 1973. gada 1. oktobrī viņa izbēga, bet pēc deviņām dienām viņas līķi atrada upē. Par nāves cēloni tika atzīta noslīkšana, kas, visticamāk, bija notikusi sievietes izbēgšanas dienā.

Kad 1990. gadā nomira Karls Fišers, viņu apglabāja tajā pašā ģimenes kapavietā Votervilas kapsētā, kur jau mūža mieru atrada viņa sieva un seši nogalinātie bērni.

Kas ir pēcdzemdību psihoze un kur meklēt palīdzību?

Nacionālais psihiskās veselības centrs skaidro, ka pēcdzemdību psihoze ir vissmagākā pēcdzemdību psihisko traucējumu forma. Tā ir reta un attīstās aptuveni 1 līdz 2 no 1000 sievietēm pēc dzemdībām. Tās sākums bieži ir straujš, un simptomi var parādīties jau pirmajās 48 līdz 72 stundās pēc dzemdībām, tomēr visbiežāk tie sākas pirmajās divās nedēļās pēc bērniņa piedzimšanas. Sākotnējās pazīmes ir nemiers, aizkaitināmība un bezmiegs.

Sievietēm, kuras piedzīvo šos traucējumus, ir mainīgs, nomākts vai pacilāts garastāvoklis, dezorientācija (priekšstata zaudēšana par laiku un telpu), apjukums un neorganizēta uzvedība. Sievietēm, kurām ir pēcdzemdību psihoze, var būt:

Pēcdzemdību psihoze ir akūts medicīnisks stāvoklis, un ir svarīgi nekavējoties meklēt palīdzību, zvanot pa tālruni 113 vai dodoties uz tuvāko neatliekamās medicīniskās palīdzības punktu. Sievietēm ar pēcdzemdību psihozi var būt risks nodarīt pāri sev vai savam bērnam, tādēļ palīdzība jāsaņem pēc iespējas ātrāk. Atveseļošanās ir iespējama, saņemot profesionālu palīdzību.