Tramps pieprasa Ukrainu apturēt triecienus Krievijas rūpnīcām
ASV prezidents Donalds Tramps aicināja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pārtraukt triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
Pēdējos mēnešos Ukraina ar saviem tālās darbības rādiusa droniem sarīkojusi īstu "uguņošanu" Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcās. Triecieni samazinājuši agresorvalsts degvielas ražošanas apjomu un izraisījuši benzīna deficītu vairākos Krievijas reģionos.
“Zelenska kungam jāizdara viena lieta – viņam jāpārtrauc iznīcināt dīzeļdegvielas infrastruktūra Krievijā,” Tramps sacīja žurnālistiem, apmeklējot golfa turnīru "Irish Open" Īrijas rietumos. “Viņš var uzbrukt citiem mērķiem, taču ne dīzeļdegvielai, jo viņš izraisa dīzeļdegvielas deficītu,” turpināja ASV prezidents apgalvojot, ka degvielas trūkumu esot izraisījuši Ukrainas triecieni Krievijai, nevis ASV uzsāktais karš pret Irānu un Hormuza šauruma blokāde.
“To [degvielas deficītu] nav izraisījuši Tuvie Austrumi. To izraisījis tas, kas notiek starp Krieviju un Ukrainu,” paziņoja ASV prezidents. Tramps atklāja, ka jautājumu par uzbrukumiem Krievijas degvielas rūpniecībai jau pārrunājis ar Zelenski. Dīzeļdegviela tiek izmantota kravas automašīnās, vilcienos, kuģos un lauksaimniecības tehnikā. Ceturtdien tās vidējā cena ASV pirmo reizi pārsniedza sešus dolārus par galonu, sasniedzot jaunu rekordu.
Jāpiemin, ka Eiropas Savienība un ASV pašlaik gandrīz nemaz nesaņem dīzeļdegvielu tieši no Krievijas – Eiropa lielāku daļu tās importē no citām valstīm, tostarp Tuvo Austrumu un Āzijas pārstrādes rūpnīcām, bet tiešās Krievijas dīzeļdegvielas piegādes ASV faktiski ir nulle.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Ukrainas uzbrukumi Krievijā samazinājuši gada naftas ieguves prognozi līdz zemākajam līmenim 17 gadu laikā
Ukraina, kuras energoinfrastruktūra regulāri cieš Krievijas uzbrukumos, uzskata Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas par leģitīmiem militāriem mērķiem. Kijiva norāda, ka Krievijas naftas un gāzes nozare ne tikai finansē karu pret Ukrainu, bet arī tieši apgādā Krievijas bruņotos spēkus ar nepieciešamo degvielu.
Ukrainas dronu uzbrukumi Krievijā jau izraisījuši degvielas patēriņa ierobežošanu, lai gan Krievija ir viena no pasaules nozīmīgākajām naftas un gāzes eksportētājām. Krievija samazinājusi arī šā gada naftas ieguves prognozi līdz zemākajam līmenim 17 gadu laikā. Kara ietekmē pārskatītas arī valsts degvielas eksporta prognozes 2026. un 2027. gadam.
Ukrainas droni uzbrūk Tatarstānai un Krasnodaras apgabalam
Trampa izteikumi izskanējuši laikā, kad Krievija un Ukraina turpina apmainīties ar plašiem dronu uzbrukumiem. Svētdien Ukrainas droni uzbruka Ņižņekamskai Krievijas Tatarstānas republikā. Saskaņā ar Tatarstānas amatpersonu sniegto informāciju uzbrukumos gājuši bojā divi cilvēki.
Ņižņekamskā atrodas nozīmīgs naftas pārstrādes, naftas ķīmijas, gumijas un polimēru ražošanas uzņēmumu kopums. Pilsētas mērs Radmirs Beļajevs paziņoja, ka ugunsgrēks izcēlies “vienā no pilsētas uzņēmumiem”, taču sīkāku informāciju nesniedza.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Ukraina svētdien paziņoja arī par triecienu lielai naftas pārstrādes rūpnīcai Slavjanskā pie Kubaņas, Krievijas Krasnodaras apgabalā. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde norādīja, ka droni trāpījuši svarīgai naftas pārstrādes iekārtai un rūpnīcas rezervuāru teritorijai. Pēc trieciena izcēlies plašs ugunsgrēks, kas bijis redzams no vairāku desmitu kilometru attāluma.
Krasnodaras apgabala amatpersonas paziņoja, ka uzbrukumā kādam uzņēmumam ievainoti trīs cilvēki, bojāts naftas cauruļvads un izcēlies ugunsgrēks. Tāpat Krievijas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka naktī notriekti 389 Ukrainas droni – gan virs Tatarstānas un citiem Krievijas reģioniem, gan virs Krievijas okupētās Krimas.
Krievija turpina uzbrukumus Ukrainas energosistēmai
Vienlaikus Krievija pēdējās nedēļās pastiprinājusi gaisa uzbrukumus Ukrainai. Tiek izmantotas ballistiskās raķetes un ar reaktīvajiem dzinējiem aprīkoti droni, lai pārvarētu Ukrainas pretgaisa aizsardzību laikā, kad Kijivas pārtvērējraķešu krājumi sarūk.
Maskava pirms ziemas turpina uzbrukt Ukrainas elektrotīklam. Ukrainas amatpersonas uzskata, ka šo triecienu mērķis ir demoralizēt civiliedzīvotājus. Svētdien Krievijas droni uzbruka Melnās jūras ostas pilsētai Odesai. Ugunsgrēks izcēlās arī netālu no Ukrainas un Polijas robežšķērsošanas vietas.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Neraugoties uz savstarpējiem triecieniem, Kremlis paziņojis, ka rudenī varētu tikt atsāktas Krievijas, Ukrainas un ASV miera sarunas. "Mēs šādu iespēju neizslēdzam. Mēs runājam tieši par pārskatāmu nākotni. Tas nozīmē, ka oktobri nevar izslēgt,” svētdien žurnālistiem sacīja Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs.
Iepriekšējā nedēļas nogalē ASV pārstāvji Džareds Kušners un Stīvs Vitkofs tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Maskavā, bet pēc tam devās uz Kijivu, kur notika tikšanās ar Zelenski. Neraugoties uz diplomātiskajiem centieniem, Maskavas un Kijivas galvenās prasības joprojām ir savstarpēji nesavienojamas. Viens no sarežģītākajiem jautājumiem ir iespējamā Ukrainas teritoriju atdošana Krievijai. “Teritorija būs galvenais jautājums, un tieši tajā pušu nostājas joprojām ir atšķirīgas,” sacīja Kušners.
“Mūsu kā starpnieku uzdevums ir saprast, kā rast radošu risinājumu, kas nepārkāpj Ukrainas vēlmes, palīdz tai sasniegt savus mērķus un vienlaikus ļauj panākt, lai Krievija izbeigtu konfliktu tādā veidā, kas abām pusēm dotu iespēju virzīties uz priekšu un nepieļautu šādas situācijas atkārtošanos,” viņš piebilda.
