"Negribu radīt problēmas, bet...": Tramps pauž cerību, ka no Lielbritānijas atdalīsies prāva tās daļa

“Es negribu radīt nekādas problēmas, bet varu jums pateikt – es labprāt redzētu Īriju apvienotu,” Tramps sacīja žurnālistiem pēc tikšanās Dublinā ar Īrijas premjerministru Mihālu Mārtinu. “Manuprāt, tas galu galā notiks... Es domāju, ka tas būtu fantastiski.”

 “Apvienotajai Karalistei, protams, par to būs kas sakāms. Taču es domāju, ka tas būtu lieliski. Kā gan tas varētu būt slikti?” noteica Tramps.

Baltā nama saimnieka izteikumi izskanēja divas nedēļas pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Endijs Bērnems paziņoja, ka referendums par apvienošanos “nav dienaskārtībā”, izraisot “Sinn Fein” un citu īru nacionālistu sašutumu.

Trampa izteikumi iezīmējuši atteikšanos no piesardzīgās diplomātijas, ko ASV īstenojušas gadu desmitiem. Savienotajām Valstīm bija būtiska loma, palīdzot Īrijas un Lielbritānijas pārvaldes piekritējiem izbeigt trīs desmitgades ilgušo asiņaino konfliktu ar 1998. gada Lielās piektdienas vienošanos. Līdz tam republikāņu paramilitārie grupējumi, jo īpaši Īru republikāņu armija (ĪRA) ar vardarbīgiem līdzekļiem, tostarp terora aktiem, cīnījās par Īrijas salas atkalapvienošanu pēc tās sadalīšanas 1921. gadā. Viņiem pretī stājās Apvienotajai Karalistei lojāli paramilitārie grupējumi un Lielbritānijas drošības spēki.

Ar ĪRA ilgstoši saistītā nacionālistu partija “Sinn Fein”, kas iestājas par Īrijas atkalapvienošanu un vēlas, lai referendums par šo jautājumu notiktu jau šajā desmitgadē, paziņojusi, ka ir “ņēmusi vērā” Trampa izteikumus, vēsta “Financial Times”. “Diskusija par Īrijas vienotību ir mainījusies,” sacīja “Sinn Fein” līdere Mērija Lū Makdonalda. “Mēs esam panākuši mieru, un, tuvojoties Lielās piektdienas vienošanās 30. gadadienai, mūsu valsts nākamais ceļa posms ir atkalapvienošanās – organizēta, plānota un mierīga pāreja.”

Pēdējos gados centieni panākt Īrijas atkalapvienošanu kļuvuši arvien aktīvāki, taču saskaņā ar miera vienošanās nosacījumiem referendumu par šo jautājumu var izsludināt tikai Apvienotā Karaliste – tad, kad būs pamats uzskatīt, ka vairākums Ziemeļīrijas iedzīvotāju atbalstītu apvienošanos. Līdzšinējās aptaujas liecina, ka to atbalsta tikai mazākā daļa iedzīvotāju.

Īrijas prezidente Ketrīna Konolija sacīja, ka īsajā sarunā ar Trampu apspriedusi Ziemeļīrijas jautājumu un uzsvērusi “garo un sarežģīto ceļu līdz mieram”.

Apvienotās Karalistes valdība paziņoja, ka premjerministra Endija Bērnema nostāja attiecībā uz Lielās piektdienas vienošanos nav mainījusies.

Trampa izteikumi sadusmoja Ziemeļīrijas lielāko Apvienoto Karalisti atbalstošo politisko spēku – Demokrātisko unionistu partiju (DUP), kas paziņoja, ka Īrijas konstitucionālo nākotni “izlems Ziemeļīrijas iedzīvotāji, nevis komentāri Londonā, Dublinā vai Vašingtonā”. DUP līderis Gevins Robinsons platformā X rakstīja: “Kā unionisti mēs neesam ieinteresēti savas valsts iznīcināšanā, pievienojoties Īrijas Republikai.”