VIDEO: Polijas robežsargi operatīvi novērš kārtējo migrantu mēģinājumu iekļūt valstī no Baltkrievijas

Video redzams, ka kāds migrants no Baltkrievijas rāpjas pāri žogam, kur augšpusē sabojājis dzeloņstieples, tikmēr cits, robežas otrā pusē, bīda iekšā trepes, lai iekļūšanu Polijā padarītu vieglāku.  Pēc mirkļa ierodas patruļa, lai novērstu nelegālo robežas šķērsošanas mēģinājumu. Žogu pievarējušais migrants bezspēcībā noplāta rokas un noguļas uz zemes, bet otrs nomet trepes un pārtrauc nelikumīgās darbības.

Polijas robežsargi ziņo par 100% efektivitāti šogad – kopš janvāra novērsti vairāk nekā 410 robežas šķērsošanas mēģinājumi. Lielākā daļa migrantu, ieraugot Polijas patruļas, atkāpjas atpakaļ uz Baltkrieviju.

Spiediens turpinās Narevkas robežas šķērsošanas vietas apkārtnē Polijas Podoļaskas reģionā.

Polija aicina ES liegt patvēruma tiesības migrantiem, kuri vardarbīgi šķērso robežas

Polija vēlas, lai Eiropas Savienība liegtu tiesības uz patvērumu migrantiem, kuri organizētās un agresīvās grupās šķērso ES robežas – līdzīgi, kā Polija pati rīkojusies uz robežas ar Baltkrieviju.

“Runa ir par to, lai cilvēkiem, kuri nelikumīgi šķērso robežu organizētās grupās, izmantojot vardarbību vai iznīcinot robežas drošības infrastruktūru, tiktu liegtas tiesības uz starptautisko aizsardzību,” raidorganizācijai RMF sacīja Polijas iekšlietu ministra vietnieks Maciejs Duščiks, kurš pārrauga migrācijas politiku.

Raidorganizācija vēsta, ka nākamajā mēnesī Eiropadomes sanāksmē Polija ierosinās paplašināt ANO Konvencijas par bēgļu statusu 33. panta interpretāciju.

Šis pants nosaka neizraidīšanas principu (“non-refoulement”), saskaņā ar kuru valstis nedrīkst izraidīt vai nosūtīt atpakaļ bēgļus uz vietām, kur būtu apdraudēta viņu dzīvība vai brīvība.

Tomēr pantā ir arī noteikts izņēmums – šis princips nav piemērojams, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka persona rada draudus tās valsts drošībai, kurā tā ieradusies, vai ja personai ir spēkā esošs spriedums par smagu noziegumu, kas padara to par draudu sabiedrībai.

Polija vēlas, lai šis izņēmums tiktu piemērots gadījumos, kad cilvēks piesakās patvērumam pēc dalības organizētā un agresīvā robežas šķērsošanā.

Kopš pagājušā gada Polija pati ir aizliegusi patvēruma pieteikumu iesniegšanu cilvēkiem, kuri nelikumīgi šķērsojuši robežu no Baltkrievijas. Kopš 2021. gada Baltkrievijas varasiestādes veicinājušas un palīdzējušas desmitiem tūkstošu migrantu, galvenokārt no Āzijas un Āfrikas, mēģināt nelikumīgi un bieži vien agresīvi iekļūt Eiropas Savienībā.

Polijas patvēruma aizliegums, kas paredz izņēmumus noteiktām neaizsargātām personu grupām, tika ieviests kā pagaidu pasākums 2025. gada martā, taču kopš tā laika vairākkārt pagarināts. Tagad Varšava vēlas līdzīgu starptautisko bēgļu tiesību interpretāciju ieviest visā ES.

Polijas priekšlikumi nāk pēc jūlijā notikušā incidenta Spānijas eksklāvā Seutā, kur desmitiem tūkstošu migrantu nelikumīgi iekļuva no Marokas. Drīz pēc tam Polija aicināja ES ieviest stingrākus pasākumus, tostarp liegt uzturēšanās tiesības cilvēkiem, kuri blokā iekļuvuši nelikumīgi.

Premjerministrs Donalds Tusks bija arī viens no 22 ES līderiem, kuri parakstīja vēstuli, paužot “nopietnas bažas” par situāciju Seutā un brīdinot, ka ES “nedrīkst pieļaut nekontrolētu masveida robežu šķērsošanu, migrācijas instrumentalizāciju vai citus hibrīddraudus, kas rada iespaidu, ka nelikumīga iekļūšana ir iespējama”.

Polija jau ilgstoši norāda, ka situācija uz Baltkrievijas robežas ir piemērs tam, kā migrācija tiek “izmantota kā ierocis” no Krievijas un tās sabiedroto puses, lai radītu sociālu spriedzi ES valstīs.

Atbildot uz to, Polija ieguldījusi miljardus eiro fizisko un elektronisko robežas barjeru stiprināšanā, izvietojusi tur tūkstošiem papildu amatpersonu (un paplašinājusi viņu tiesības izmantot šaujamieročus), kā arī aizliegusi patvēruma pieteikumu iesniegšanu.

2021. gadā Polija reģistrēja gandrīz 40 000 nelikumīgas robežas šķērsošanas mēģinājumu no Baltkrievijas, bet 2025. gadā šis skaits joprojām sasniedza aptuveni 30 000. Savukārt šā gada pirmajā pusē reģistrēti tikai 235 mēģinājumi, ko Polijas valdība pasludinājusi par pierādījumu stingro pasākumu efektivitātei.

Tomēr Polijas Cilvēktiesību komisija nesen pauda bažas par to, cik ilgi tehniski “pagaidu” patvēruma aizliegums jau ir spēkā. Arī dažas Polijas tiesas atzinušas, ka robežsargi rīkojušies nelikumīgi, piespiedu kārtā nosūtot migrantus atpakaļ uz Baltkrieviju.