Lavrovs paziņo par faktiska kara sākumu ar Vāciju

“Leipciga, lidosta... Tur atrada kaut kādu dronu. Pateica, ka tas ir Krievijas drons, un neviens pat nesāka neko noskaidrot. Tas ir šāda īsta kara sākums. Izraidīja ģenerālkonsulātu no Bonnas, paziņoja, ka ir lauzuši vienošanos. Slēdz Krievu namu Berlīnē,” sarunā ar Kremļa galma žurnālistu Pāvelu Zarubinu paziņoja Lavrovs.

“Atceros, ka pirms Otrā pasaules kara, precīzāk – Lielā Tēvijas kara – sākuma vācieši arī slēdza savas diplomātiskās pārstāvniecības,” stāstīja nepilnus piecus gadus pēc kara beigām dzimušais Lavrovs, atkārtojot veco meldiņu, ka Rietumvalstis “atkal vēlas karu”.

Vācija šonedēļ apsūdzēja Krieviju diversijas mēģinājumā Leipcigas lidostā un paziņoja, ka tiks slēgts Krievijas konsulāts Bonnā un tiks atcelts līgums, saskaņā ar kuru Berlīnē darbojās Krievu nams. Uz to Lavrovs nesen paziņoja, ka Krievijā tiks slēgtas Vācijas Gētes institūta filiāles. “Protams, tās tiks slēgtas, pēc tam, kad mūsu kultūras centrs no turienes tika izdzīts. Pretējā gadījumā mēs paši sevi necienīsim.” Toreiz viņš stāstīja, ka Vācijas varasiestādes “apzināti izšķīrās par soli, kas nepārprotami nozīmē viņu kultūras klātbūtnes pārtraukšanu Krievijā, kas mūsu attiecībās ar Rietumiem saglabājās, neraugoties uz visām ukraiņu peripetijām”.

Vācijas valdība otrdien apsūdzēja Krieviju par mēģinājumu sarīkot diversiju Leipcigas lidostā, kur pagājušajā mēnesī tika atrasti droni ar sprāgstvielām. 4. augustā Leipcigas lidostā, kam ir nozīmīga loma militārajos pārvadājumos, tika atrasts bezpilota lidaparāts ar sprāgstvielām. Policija izmantoja robotu, lai neitralizētu sprāgstvielas dronā, kas tika atrasts netālu no Ukrainas kravas lidmašīnas An-124, un uzskata, ka otrs drons, iespējams, sadūrās ar netālu esošu loģistikas kompānijas DHL lidmašīnu. Kopš tā laika ir atrasts trešais drons, kas arī bija aprīkots ar sprāgstvielām.

Otrdienas vakarā laikraksts "Die Zeit" ziņoja, ka Vācijas ģenerālprokurors veic izmeklēšanu pret diviem apsūdzētajiem. Vācijas iestādes ir identificējušas divus aizdomās turamos saistībā ar mēģinājumu veikt dronu uzbrukumu Leipcigas lidostai - Latvijas pilsoni un Krievijas pilsoni no Baltkrievijas, trešdien ziņo laikraksts "Suddeutsche Zeitung".

Vīrietim ar Latvijas pasi esot saiknes ar Krievijas specdienestiem. Viņš jūlija beigās ieradās Vācijā caur Berlīnes lidostu un pēc tam ar nomas automašīnu esot devies Leipcigas virzienā. Divas dienas pirms incidenta Leipcigas lidostā aizdomās turētais pameta Vāciju - atkal ar lidmašīnu caur Berlīnes lidostu.

Saskaņā ar Valsts drošības dienesta (VDD) rīcībā esošo informāciju mēģinājumā organizēt diversiju Leipcigas lidostā vainotais Latvijas pilsonis jau vairākus gadus pastāvīgi dzīvo Krievijā. VDD apstiprināja, ka dienests sadarbojas un sniedz nepieciešamo atbalstu Vācijas partnerdienestiem saistībā ar aizdomām par Latvijas pilsoņa iesaisti mēģinājumā organizēt diversiju Leipcigas lidostā.

Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints norādīja, ka šis uzbrukuma mēģinājums atbilst jau zināmajam Krievijas hibrīdoperāciju modelim. Viņš paziņoja, ka Vācijas valdība “ir nonākusi pie secinājuma, ka Krievija ir atbildīga par 4. augustā Leipcigā notikušo hibrīduzbrukumu”. Savukārt Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs brīdināja Krieviju, ka tā par diversijas mēģinājumu “samaksās”. Tas bija pirmais gadījums, kad Vācijā pret kritiskās infrastruktūras objektu tika izmantots ar sprāgstvielām aprīkots drons, norāda “Deutsche Welle”.

Viens no Vācijas paziņotajiem atbildes pasākumiem ir Krievijas ģenerālkonsulāta slēgšana Bonnā. Tas tika uzskatīts par lielāko šāda veida Krievijas pārstāvniecību pasaulē, kura nozīme pieauga pēc tam, kad 2023. gada maijā Vācija nolēma slēgt četrus no pieciem Krievijas konsulātiem. Šādi Berlīnes bija reaģējusi uz Maskavas prasību samazināt Vācijas diplomātiskā personāla skaitu. Kopš tā laika abas valstis bija pārstāvētas ar vēstniecību un vienu konsulātu. Spriežot pēc visa, Maskava tagad slēgs Vācijas konsulātu Sanktpēterburgā.

Iepriekš, slēdzot Krievijas konsulātus, Berlīne savu lēmumu skaidroja arī ar vēlmi apgrūtināt darbu Krievijas spiegiem ar diplomātiskajām pasēm. Jau pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievijas konsulāts Bonnā tika pieminēts lietā pret bijušo Bundesvēra virsnieku Tomasu H., kurš tika notiesāts par spiegošanu Krievijas labā. Mediji vēstīja, ka viņš pats bija piedāvājis konsulātam savus pakalpojumus. 2025. gadā viņam piesprieda trīsarpus gadu cietumsodu.

Bonnai ir būtiska stratēģiska nozīme. Vēl kopš laika, kad tā bija Vācijas Federatīvās Republikas galvaspilsēta, šeit atrodas viena no Vācijas Aizsardzības ministrijas galvenajām mītnēm, bet tuvumā ir daudz militāru objektu, tostarp NATO komandstruktūras kaimiņvalstīs Beļģijā un Nīderlandē, norāda “Deutsche Welle”.