Eiropā pieaug aizdomīgu sabotāžu skaits

Vācijā vien pēdējā mēneša laikā reģistrēti vismaz septiņi aizdomīgi incidenti. Savukārt kopš augusta sākuma ugunsgrēki un sprādzieni aizsardzības uzņēmumos fiksēti arī Polijā, Slovākijā, Bulgārijā un Itālijā, vēsta BBC.

Viens no skaļākajiem gadījumiem notika 5. augustā Leipcigas lidostā, kur tika atrasts ar sprāgstvielām aprīkots bezpilota lidaparāts. 1. septembrī Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls un iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints paziņoja, ka mēģinājums sarīkot sabotāžu Leipcigā ir daļa no Krievijas īstenotā hibrīdkara pret Eiropas valstīm, kas atbalsta Ukrainu.

Vācijas varasiestādes secinājumu izdarījušas, analizējot izmantotās tehnoloģijas un citu informāciju, tostarp izlūkdatus.

Tikmēr 23. augustā netālu no Baknangas, Bādenē-Virtembergā, nezināmas personas pārgrieza vairākus kabeļus. Tā rezultātā tika traucēta vilcienu satiksme, bet pilsētā radās interneta un telefona sakaru traucējumi. Policija secināja, ka kabeļi pārgriezti apzināti, jo notikuma vietā atrastas instrumentu izmantošanas pēdas.

Kopš 1. septembra līdzīgi incidenti Vācijā sekojuši gandrīz katru dienu. Bergheimā netālu no Ķelnes nezināmas personas elektrosadales tīklā bija ievilkušas kabeļus, izraisot īssavienojumu. Tā rezultātā pārtrauca darbu pieci brūnogļu elektrostacijas energobloki.

Tajā pašā dienā netālu no Jēnšvaldes Brandenburgas federālajā zemē tika atrastas paštaisītas ierīces, ar kurām bija mēģināts izraisīt īssavienojumus augstsprieguma elektrolīnijās. Rezultātā tika atslēgts viens elektrostacijas energobloks.

Policija abos gadījumos izmeklē iespējamu sabotāžu un cita starpā pārbauda versiju par Krievijas iejaukšanos. Tiek vērtēta arī iespēja, ka incidentus sarīkojuši kreisie ekstrēmisti, kā arī tas, vai abi gadījumi ir savstarpēji saistīti.

4. septembrī Dormagenē pie elektrosadales apakšstacijas tika atrasta līdzīga ierīce, kas varēja izraisīt īssavienojumu. Šoreiz elektrosistēma netika bojāta. Policija saņēma arī vēstuli, kurā kāda persona uzņēmās atbildību par šo un iepriekšējiem diviem incidentiem, apgalvojot, ka rīkojusies vides aizsardzības vārdā. Tomēr izmeklētāji šaubās, vai vēstules autors patiešām ir saistīts ar iepriekšējiem incidentiem.

Naktī uz 2. septembri Augsburgas dzelzceļa stacijā notika sprādziens, kurā cieta divi cilvēki. Varasiestādes notikušo nav nosaukušas par sabotāžu, taču Vācijas mediji šo incidentu apskata saistībā ar citiem aizdomīgajiem gadījumiem.

Savukārt 3. septembrī Minhenē būvlaukumā līdzās divu aizsardzības uzņēmumu birojiem no automašīnas tika izmestas vairākas aizdedzināšanas ierīces. Viena no tām izraisīja ugunsgrēku. Tuvumā atrodas uzņēmumu "Rohde & Schwarz", kas ražo sakaru un bezpilota lidaparātu atklāšanas un slāpēšanas sistēmas, kā arī "Helsing", kas izstrādā programmatūru un triecienbezpilota lidaparātus, galvenās mītnes.

Arī citās Eiropas valstīs pēdējā laikā notikuši aizdomīgi incidenti. Polijā 30. augustā Ļubļinā aizdegās aviācijas detaļu ražotāja "JFG Composites" noliktava. Nākamajā dienā izcēlās plašs ugunsgrēks lielākajā Polijas privātajā aizsardzības uzņēmumā "WB Electronics" , kas ražo bezpilota lidaparātu komponentes.

Polijas prokuratūra uzskata, ka rūpnīcas teritorijā tika novietots aizdedzināms lādiņš. Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņoja, ka šajā gadījumā nav šaubu par tīšu dedzināšanu un sabotāžu. Savukārt par ugunsgrēku Ļubļinā pierādījumu sabotāžai pagaidām nav.

Slovākijā 25. augustā policija paziņoja par novērstu iespējamu sabotāžu pret Ukrainas uzņēmuma "Skyeton" bezpilota lidaparātu ražotni Prešovā. Policija aizturēja divus Latvijas pilsoņus un vienu Ukrainas pilsoni, kuriem izvirzītas apsūdzības par iespējamu mēģinājumu aizdedzināt rūpnīcu.

Savukārt Igaunijā naktī uz 15. augustu Tallinā izcēlās ugunsgrēks ēkā, ko izmanto bezpilota lidaparātu ražotājs "Milrem Robotics". Igaunijas varasiestādes izmeklē arī iespējamu Krievijas iesaisti ugunsgrēka izraisīšanā. 

Tikmēr Bulgārijā 10. augustā ieroču ražotāja "EMCO" teritorijā izcēlās plašs ugunsgrēks. Saskaņā ar oficiālo informāciju sākotnēji aizdegās autocisterna, pēc tam uguns pārmetās uz munīcijas noliktavu. Bulgārijas varasiestādes tīšu kaitējumu neuzskata par galveno notikuma versiju un pieļauj tā sauktos iekšējos faktorus.

13. augustā sprādziens notika arī aizsardzības uzņēmuma "KNDS Ammo" rūpnīcā Itālijas pilsētā Kolēferro. Uzņēmums ietilpst aizsardzības koncernā "KNDS", kas piegādā ieročus Ukrainai. Itālijas aizsardzības ministrs Gvido Krozeto sprādziena iemeslu raksturoja kā iekšēju problēmu un noraidīja ārējas iejaukšanās versiju.

Jūlija beigās Vācijas Federālais konstitūcijas aizsardzības birojs (BfV) brīdināja par pieaugošiem riskiem valsts aizsardzības nozarei, tostarp iespējamu sabotāžu un diversijām.

Savukārt Vācijas Federālā kriminālpolicija, kā vēsta Vācijas mediji, gada laikā reģistrējusi 165 iespējamas sabotāžas gadījumus. To vidū ir elektroapgādes līniju un dzelzceļa infrastruktūras bojāšana, kā arī tīša dedzināšana. Tomēr ne visiem iepriekš minētajiem incidentiem ir konstatēta saistība ar Krieviju, un vairākos gadījumos izmeklēšana vēl turpinās.