Baltijas jūras dzelmē atrastas divas zemūdenes ar bojāgājušo jūrnieku mirstīgajām atliekām
Foto: Pexels.com
Ilustratīvs attēls.
Pasaulē

Baltijas jūras dzelmē atrastas divas zemūdenes ar bojāgājušo jūrnieku mirstīgajām atliekām

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Ūdenslīdēji atraduši divu Otrā pasaules kara laikā nogrimušu Vācijas zemūdeņu vrakus. Tajos joprojām atrodas desmitiem bojāgājušo jūrnieku mirstīgās atliekas, kā arī nesprāgusi munīcija un personīgās mantas, kas piesaista marodierus.

Baltijas jūras dzelmē atrastas divas zemūdenes ar ...

Pirms dažām nedēļām Polijas ūdenslīdēji Baltijas jūrā atklāja divu Vācijas kara flotes zemūdeņu vrakus, kas nogrima pirms vairāk nekā 80 gadiem Otrā pasaules kara laikā.

Zemūdeņu U-583 un U-649 bojāejas stāsti ir labi dokumentēti. Uz to klāja atradās desmitiem jaunu jūrnieku, sarunā ar "Euronews" skaidro Vācijas Kara kapu aprūpes tautas savienības vēsturnieks Dr. Kristians Lībke. Abas nesen atrastās zemūdenes savulaik sadūrās ar citām Vācijas zemūdenēm.

VIIC tipa zemūdeni U-583 asociācijas "Stowarzyszenie Wyprawy Wrakowe" dalībnieki jūlijā kopā ar hidrogrāfijas uzņēmumu "Geoings Polska" atrada aptuveni 90 kilometrus uz ziemeļiem no Ustkas (vāciski – Stolpmünde) Polijas Baltijas jūras piekrastē.

"Suvenīru mednieki nesaudzē pat mirušos"

Abas zemūdenes, visticamāk, nav plānots izcelt no jūras, jo uz to klāja joprojām atrodas torpēdas un citas sprāgstvielas, kas var detonēt. Tomēr pastāv vēl kāds apdraudējums – marodierisms. "Zemūdenes bieži tiek izlaupītas. To hermētiskie tērauda korpusi ir īstas laika kapsulas. Marodierisms, īpaši Baltijas jūrā, ir ļoti izplatīts," stāsta Kristians Lībke.

Pēc eksperta teiktā, suvenīru meklētājus neattur pat bojāgājušo mirstīgās atliekas. "Jūrā esošajos karavīru apbedījumos mēs nereti atrodam pilnībā saglabājušos skeletus. Taču dažkārt tās ir tikai sadalījušos cilvēka audu paliekas, starp kurām var atrast rokas pulksteņus vai jostu sprādzes."

Vācijas Kara kapu aprūpes tautas savienība iespēju robežās cenšas aizsargāt bojāgājušo mirstīgās atliekas.

Uz U-583 klāja gāja bojā 45 lielākoties jauni vīrieši

1941. gada 15. novembrī plkst. 21.48 nacistiskās Vācijas kara flotes zemūdene U-583 mācību brauciena laikā Baltijas jūrā sadūrās ar citu zemūdeni U-153 – "sadursme bija tik neveiksmīga, ka dažu minūšu laikā zemūdene piepildījās ar ūdeni un kā akmens nogrima dzelmē," stāsta Kristians Lībke.

"Uz U-583 klāja gāja bojā 45 cilvēki. Viņu vidējais vecums bija aptuveni 24 gadi. Viņi nāca no dažādiem reiha reģioniem – no Šlēsvigas-Holšteinas līdz pat Bavārijai," viņš piebilst.

1940. gadā Hamburgas kuģu būvētavā "Blohm & Voss" uzbūvētās zemūdenes dramatiskais gals pienāca tikai gadu pēc tās nodošanas ekspluatācijā.

11 U-649 apkalpes locekļiem izdevās izdzīvot

Daļai otras atrastās nogrimušās zemūdenes U-649 apkalpes izdevās izglābties. Arī šī zemūdene nogrima pēc sadursmes ar citu Vācijas zemūdeni 1943. gadā. Katastrofā izdzīvoja 11 jūrnieki, bet 35 cilvēki gāja bojā.

"1943. gada februārī ūdens bija ledains. Taču sadursme notika 1943. gada 24. februārī ap plkst. 5.00 no rīta. Austošā dienas gaisma atviegloja glābšanas darbus," skaidro Kristians Lībke. "Uz U-649 klāja gāja bojā 35 cilvēki. Viņu vidējais vecums bija aptuveni 23 gadi."

Vēsturnieks stāsta, ka sardzes jūrnieki, kuri atradās uz komandtiltiņa, paspēja ielēkt ūdenī, savukārt vairākiem citiem apkalpes locekļiem izdevās izglābties, ar avārijas aprīkojuma palīdzību izkļūstot ārā pa torpēdu aparātiem.

Tas, ka viena lūka un kreisā borta torpēdu aparāts ir atvērti, padara U-649 īpaši neaizsargātu pret marodieriem. Gadījumos, kad apdraudējums ir īpaši liels, Vācijas Kara kapu aprūpes tautas savienība cenšas panākt, lai šajās vietās tiktu noteiktas niršanai slēgtas zonas.

Cik daudz Vācijas zemūdeņu joprojām nav atrastas?

Baltijas jūrā joprojām par pazudušām tiek uzskatītas divas Vācijas zemūdenes no Pirmā pasaules kara laika – SMU-10 un SMUC-57 – un vēl divas no Otrā pasaules kara laika – U-479 un U-745.

Vēsturnieks Lībke stāsta: "Tās pazuda kaut kur Somu līcī. Izņemot U-745 komandieri, 28 gadus veco kapteiņleitnantu Vilhelmu fon Trotu, kura mirstīgās atliekas vēlāk izcēla Somijas zvejnieki, mums joprojām nav nekādu liecību par viņu likteni."

Pirmā pasaules kara laikā tika iznīcinātas aptuveni 200 Vācijas zemūdenes, bet Otrā pasaules kara laikā – vairāk nekā 750, stāsta Kristians Lībke. Aptuveni 45 zemūdenes no katra kara joprojām tiek uzskatītas par bezvēsts pazudušām. To vraki atrodas Atlantijas okeānā, Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā, Vidusjūrā, Indijas okeānā un Klusajā okeānā.

"Patiesībā mūsdienās nogrimušas zemūdenes tiek atrastas samērā bieži," norāda vēsturnieks. "Pēdējo piecu gadu laikā nav bijis neviena gada, kad nebūtu atrastas vairākas šādas zemūdenes. Nereti tās tiek atklātas jūras gultnes izpētes laikā, piemēram, būvējot atkrastes vēja parkus."